Plāteru devums Krāslavai...

Parks

GARĪGAIS SEMINĀRS...

Skolas

Sinagoga

Vecticībnieku lūgšanu nams

Pareizticīgo baznīca

Pils komplekss

Katoļu baznīca

Bibliotēka

Rātsnams

Donata kapliča

Aptieka

Tirgus laukums

Slimnīca

Ārstniecības kūrorts

Plāteru laiks Krāslavā

Plāteru dzimtas koks

§

Pieaugot baznīcu skaitam Latgalē, radās nepieciešamība pēc garīdzniekiem. Bija vajadzīgs vietējais garīgais seminārs. Grāfi Plāteri, vēloties celt Krāslavas nozīmi, piedāvāja te uzcelt lielu mūra baznīcu ar bīskapa sēdekli, kā arī telpas garīgā semināra vajadzībām.

1755. gada 29. decembrī tika pasludināts garīgā semināra dibināšanas akts, tomēr darboties tas sāka tikai 1757. gadā.

Mācību process bija organizēts ļoti stingri, audzēkņu zināšanas tika pārbaudītas bieži – eksāmeni bija jākārto katru mēnesi. Krāslavas garīgajā seminārā tika pasniegti tā laika šādu augstāko mācību iestāžu priekšmeti: morālteoloģija, dogmatiskā, patristika, retorika, Svēto Rakstu ekseģēze, latīņu, franču,  latviešu valoda u.c. Mācību valoda bija poļu. Mācības notika četrus gadus.

Audzēkņu vidū, kuri tika gatavoti darbam Livonijas un Smoļenskas diecēzēs, vairākums bija lietuvieši. Vidēji ik gadu seminārā tika uzturēti 11 semināra audzēkņi – četri no Latgales un septiņi no Smoļenskas diecēzes. Šāda kārtība seminārā ritēja līdz 1786. gadam, tomēr arī vēlāk semināristu nebija mazāk par septiņiem.

Seminārā uzņēma tikai tos, kam bija zināšanas vidusskolas kursa apmērā. Tādu izglītību toreiz varēja iegūt tikai muižnieki un atsevišķi turīgie pilsētnieki. Tādējādi vietējiem pamatiedzīvotājiem iekļūšanas seminārā nebija iespējama.

Pēc Latgales pievienošanas Krievijai 1772. gadā, izjuka Plāteru projekti padarīt Krāslavu par Latgales garīgās dzīves centru.

1843. gada decembrī ar cara valdības rīkojumu tika slēgts Krāslavas garīgais seminārs. Seminārs tika pārcelts uz Minsku. Tā izbeidzās pirmās Latvijas augstākās mācību iestādes darbība Krāslavā.

Krāslavas garīgais seminārs 86 pastāvēšanas gados ir devis 253 priesterus, kuri kalpoja Latgalē, Baltkrievijā un daļēji arī Lietuvā.  

Bibliogrāfija

Krāslava. Gadi. Cilvēki. Notikumi. – Krāslava: Krāslavas novada dome, 2003. – 23. lpp.

Krāslava. Latvijas Romas katoļu baznīcas. – Rīga, 1995. – 105. – 107. lpp.

Gekišs, V. Ieskats Krāslavas vēsturē / V. Gekišs // Daugavas raksti. No Koškovciem līdz Daugavpilij. – Rīga: Latvijas  Kultūras Fonds, 1996. – 69. – 82. lpp.: il.

Baranovska, I. Krāslavas garīgais seminārs – pirmā augstskola Latvijā / I. Baranovska // Latgales Laiks. – (2006, 24. okt.)

Gekiša, J. Krāslavas garīgā semināra 250 gadu jubilejā / J. Gekiša // Krāslavas Vēstis. – Nr.11 (2007, 8. jūn.)

Kalviša, G. Krāslavas garīgais seminārs – pirmā augstskola Latvijā / G. Kalviša // Ezerzeme. – (2006, 17. okt.)

Kalviša, G. Krāslavas garīgā semināra ietekme uz Latgales kultūrvēsturi / G. Kalviša // Ezerzeme. – (2007, 22., 26. jūn.)

Kalviša, G. Krāslavas garīgajam semināram 250 gadu / G. Kalviša // Ezerzeme. – (2007, 19. jūn.), 2. lpp.

Kalviša, G. "Salasīsim kopā pa gadu simtiem izkaisīto" // Ezerzeme. - (2007, 24.maijs)

Ķaune, N. Krāslavas garīgais seminārs / N. Ķaune // Izglītības ministrijas mēnešraksts – Nr.5/6, 1943. – 398.- 403. lpp.

Leikuma, L. I. Krāslavas garīgais seminārs / L. Leikuma // Ezerzeme. – (1990, 6. sept.), 3., 5. lpp.: il.

Roga, J. Krāslavas bagātība / J. Roga  // Ezerzeme. – (2006, 3. nov.), 2. lpp.: il.

§

© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008