Krāslavas nosaukuma rašanās...

Krāslava   senajos laikos

Krāslava viduslaikos

§

Vārds „Krāslava” tiek tulkots vairākās valodās. Tā, piemēram, vāciski Krāslava tiek saukta par Kreslau, krieviski – par Kreslav vai Kreslavka, poliski – Kraslaw.

Pastāv vairāki vārda „Krāslava” rašanās izskaidrojumi:

1) nosaukums „Krāslava” radies no latgaliešu vārda „krāsls” – krēsls, jo Daugava pie Krāslavas met vairākus lokus, kas pēc formas atgādina krēslu. Tas vēl tiek apstiprināts ar nostāstiem par to, ka agrāk, kad Daugava vēl bija kuģojama tirdzniecības artērija, daudz plostu uzskrēja uz sēkļiem pie Krāslavas, kas arī veidoja analoģiju vārdam „krāsls” – krēsls.

2) Krāslavas nosaukums ir radies no cita latgaļu vārda „krāsla”- krēsla. Senatnē Krāslavu iekļāva tumši, neizejami meži un to klāja krēsla.

3) Krāslavas nosaukuma izskaidrojums ir saistīts ar Polockas krivičiem, kuri pazina tagadējās Krāslavas apkārtni jau 9.- 10. gs, bet varbūt arī agrāk. Viņi Daugavas loku pie Krāslavas sauca „krasnaja luka” vai „krasnaja lava”, tas ir „krasnaja” – skaists, „lava” – lāva, krēsls, dotajā gadījuma – skaista vieta.

4) Krāslavas vēsture tajos laikos saistījās ar Polockas vārdu. Pēc seniem nostāstiem 10. gs. Krāslava piederējusi Polockas kņazienei Rognedai Gorislavai, kuru vēlāk apprecējis Kijevas kņazs Vladimirs, 988. gadā pieņemdams kristietību Krievijā. Par Rognedas dzīvesvietu Krāslavā tika norādīts Teātra kalns, kas savu nosaukumu ieguvis daudz vēlāk, kad 18.- 19. gs. Krāslavu pārvaldīja Plāteru dzimta. Tādā veidā ar Rognedas Gorislavas vārdu saistās ceturtais Krāslavas nosaukuma rašanās izskaidrojums.

Skaidrojumu ir daudz un tāpēc katrs var izvēlēties sev pareizāko un pieņemamāko jebkuru no iepriekš minētajiem.  

§

© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008