Plāteru devums Krāslavai



Plāteru devums Krāslavai... Pils komplekss KATOĻU BAZNĪCA... Bibliotēka Rātsnams Donata kapliča Aptieka Tirgus laukums Slimnīca Ārstniecības kūrorts Parks Garīgais seminārs Skolas Sinagoga Vecticībnieku lūgšanu nams Pareizticīgo baznīca Plāteru laiks Krāslavā Plāteru dzimtas koks	§ Krāslavas baznīca ir viens no spilgtākajiem Latgales vēlīnā baroka stila baznīcu paraugiem. Konstantīns Ludvigs Plāters pilsētas visaugstākajā vietā laikā no 1755. līdz 1767. gadam uzceļ staltu mūra baznīcu ar nodomu pārvērst to par Livonijas bīskapa rezidenci, bet, sakarā ar Latgales pievienošanu Krievijai, tas netika īstenots. Baznīcu cēla pēc itāļu arhitekta Parakko projekta, bet projekts pilnībā netika īstenots, jo netika uzcelti divi torņi. Galveno smago darbu veicēji bija vietējie zemnieki – dzimtcilvēki, kuri divus kilometrus garā ķēdē stāvējuši, lai ķieģeļus no ķieģeļnīcas padotu uz baznīcu. Baznīcu uzcēla 42 m garu, 26 m platu un 22 m augstu ar ļoti plašu prezbitēriju (baznīcas kora centrālā daļa, kas domāta garīdzniekiem), domātu bīskapa svinīgajiem dievkalpojumiem. Bija paredzēts, ka pie bīskapa rezidēs kapituls (katoļu baznīcas arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija), tāpēc pie prezbitērija sienām vienā un otrā pusē tika novietoti kanoniķu ozolkoka krēsli. Baznīcā ir vienpadsmit altāri. Baznīca tika nosaukta sv. Ludviga vārdā. Konstantīns Ludvigs Plāters, deva dievnamam savā dzimtā tradicionālo 1297. gadā kanonizētā Francijas karaļa Ludviga vārdu. Altārgleznas „Sv. Ludvigs dodas krusta karā” skices autors ir poļu mākslinieks Jans Matejko. Gleznu uzgleznoja J. Matejko audzēkņi – prof. I. Jablonskis un palīgmākslinieks T. Lisjēvičs. J. Matejko pats personīgi esot gleznu pabeidzis un 1884. gadā altārglezna sarullētā veidā nogādāta no Krakovas uz Krāslavu. Altārglezna ir viens no nozīmīgākajiem 19. gs. otrās puses poļu gleznotāju darbiem Latvijā. Ar pasaules poļu biedrības „Wspolnota Polska” finansiālu atbalstu 2003. gadā tika uzsākta altārgleznas „Sv. Ludvigs dodas krusta karā” restaurācija. Kad altārglezna, kuras izmēri ir 7x3,3 m un kura sver apmēram 250 kg, tika pārvietota, skatam atklājās itāļu mākslinieka Filipo Kastaldi 18. gs. vidū gleznota freska, kurai arī bija nepieciešama restaurācija. Šobrīd dievnamā sv. Ludviga godam restaurēta ir gan altārglezna, gan freska. 1775. gadā zem baznīcas sāka veidot Plāteru dzimtas apbedījumus, kur kā pirmais tika apglabāts grāfs Konstantīns Ludvigs Plāters. Bibliogrāfija Daugavas labā krasta muižas //Zilgalvis, J. Daugavas muižas 18. gs. – 20. gs. sākums. – Rīga: Izglītība, 1998. - 19.- 28. lpp.: il. Kaminska, R. 18. gadsimta glezniecība Latgalē / R. Kaminska – Rīga: Zinātne, 1994. Kaminska, R. Latgales baznīcu dibinātāju un cēlāju portretējumi 18. gs.- 19. gs. pirmajā pusē // Poļu kultūras zīmes Latvijā. Sladami kultury polskiej na Lotwie. – Latvijas Poļu Savienība, 72. – 87. lpp.: il. Krāslava. Gadi. Cilvēki. Notikumi. – Krāslava: Krāslavas novada dome, 2003. – 22. - 23. lpp. Krāslava. Latvijas Romas katoļu baznīcas. – Rīga, 1995. – 105. – 107. lpp. Baranovska, I. Krāslavas baznīcā atdzimst Kastaldi un Mateiko šedevri / I. Baranovska // Latgales Laiks – (2004, 19. okt.), 1., 2. lpp.: il. Bukeviča, Dz. Atdzimst altārglezna / Dz. Bukeviča – Ezerzeme. – (2003, 14. okt.) Jakubovskis, A. Svētais karalis Krāslavas baznīcā / A. Jakubovskis // Ezerzeme – (2004, 24. aug.), 2. lpp.: il. Kaminska, R . Filipo Kastaldi un viņa mantojums // Mākslas vēsture un teorija. - 2004. - Nr. 2. , 20.-28. lpp. Kaminska, R. Krāslavas katoļu baznīcas un klostera būvvēsture novada vēsturisko likteņu kopsakarībās / R. Kaminska // Māksla un politiskie konteksti: Rakstu krājums - Rīga: Neputns, 2006. – 9.–23. lpp. Konceviča, D. Altāra gleznas noslēpums / D. Konceviča // Krāslavas Vēstis. – (2004, 5. aug.) Krōslovas bazneica un draudze. F. Trasūns. „Dzīve un darbi”, 1998., 2. sēj. Krāslavas katoļu baznīcai - 230 // Ezerzeme. - (2007, 28.aug.) Roga, J. Turpinājums noteikti sekos / J. Roga // Ezerzeme. – (2003, 30. dec.), 2. lpp. Svētais karalis Krāslavas baznīcā // Ezerzeme. – (2006, 27. jūl.) Tarleckis B. Baznīca. Restaurācija / B. Tarleckis // Krāslavas Vēstis. – Nr.11 (2003, 11. okt.) Тайван Л.Л. По Латгалии. / Л.Л. Тайван – Москва, 1988. – с. 41. – 63. Федосеев Л. Первый латышский вуз был в Латгалии // Час. - (2002, 4 янв.) §

© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008