 |
|
    |
|
|
Plāteru laiks Krāslavā...
|
§ 1729. gadā Krāslava pārgāja Plāteru dzimtas īpašumā. Šajā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības. Kad Krāslava tika pārdota Janam Ludvigam Plāteram, tajā bijušas tikai 47 sētas, tomēr laika gaitā Krāslava izvērtusies par vienu no vadošajiem kultūras un sabiedriskās dzīves centriem Latgalē. Laikposmā no 1729. līdz 1737. gadam Jans Ludvigs Plāters aktīvi darbojās, lai miesta stratēģiski izdevīgo novietojumu izmantotu amatniecības, kā arī Krievijas un Polijas tirdzniecības sakaru attīstīšanai. 1737. gadā Krāslavu mantoja Jana Ludviga Plātera dēls Konstantīns Ludvigs Plāters. Konstantīns Ludvigs Plāters bija Inflantijas stārasts, Trockas kastelāns un Mstislavas vojevoda. Viņš turpināja tēva aizsākto miesta attīstības ieceri un panāca, ka tā ieguva Magdeburgas tirdzniecības tiesības. No 1737. līdz 1776. gadam miests strauji uzplauka. Tā centrā izveidoja taisnstūra tirgus laukumu, kurā uzcēla arī rātsnamu, vairākas tirgotavas, kā arī mūra un koka namus, kas bija paredzēti Polijas un Vācijas amatniekiem. 18. gs. 2. pusē Krāslava jau lepojās ar teicamas kvalitātes vietējiem ražojumiem tepiķiem, samtu, zelta un sudraba izstrādājumiem, kas tika ražoti gan eksportam uz Poliju un Lietuvu, gan uz Krieviju. Četras reizes gadā regulāri notika lieli gadatirgi, kas veicināja Krāslavas kā tirdzniecības centra attīstību. Caur Krāslavu gāja arī svarīgs pasta ceļš Rīga Vitebska Smoļenska Maskava. Ienākumi, ko deva tirdzniecība un muita, ļāva Plāteram veikt plašus celtniecības darbus. 1752. gadā sāka būvēt pirmo monumentālo celtni rātsnamu, 1755. gadā Krāslavas katoļu baznīcu, bet dažus gadus vēlāk arī semināra ēkas. 1759. gadā tika uzbūvēta bibliotēka. 1765. gadā sāka Plāteru dzimtas pils celtniecību. Polijas pirmās sadalīšanas rezultātā 1772. gadā Krāslava tika pievienota Krievijai. Apmēram līdz 1788. gadam turpinājās uzplaukuma laiks. Pamazām Krāslavā panīka tirdzniecība un amatniecība. Vienīgi pili vēl turpināja celt līdz 1791. gadam. 19. gs. vidū Krāslavā bija 3030 iedzīvotāju un 389 nami, rātsnams, 80 tirgotavas, ādas apstrādes fabrika un krāsns podiņu darbnīca. Neliela saimnieciska augšupeja Krāslavai sākās pēc dzelzceļa uzbūvēšanas 1865. gadā. Šai laikā Krāslavā reģistrēti 525 nami, 111 tirgotavas, 13 krogi, alus darītava, degvīna fabrika, trīs ādas apstrādes fabrikas un divas dzirnavas.
Pēc Pirmā pasaules kara, muižu atsavināšanas laikā Plāteru īpašumā
palika tikai daļa pils un 52 hektāri zemes. Dzimta šo īpašumu
pārdeva un emigrēja uz Spāniju. Bibliogrāfija Krāslava. Gadi. Cilvēki. Notikumi. Krāslava: Krāslavas novada dome, 2003. 11. 12. lpp. Krāslava // Latviešu konversācijas vārdnīca IX Rīga, 2001. 17871 17875: il. Krāslava //Latvijas Pilsētas: enciklopēdija. Rīga: Preses nams, 236. 241. lpp. Bukeviča, Dz. Krāslava un grāfi Plāteri / Dz. Bukeviča // Ezerzeme. (1999, 22. okt.) Some, Z. Galvaspilsētas godā bija arī Krāslava / Z. Some // Latgales Laiks. - (1993, 20. febr.) Stankevičs, R. Plāteru dinastija Latgalē / R. Stankevičs // Ezerzeme. (1996, 13. aug.) Краслава // Туристический путеводитель по Латвии Б.м.: 2001, с. 130. 131. Платонов И. Платеры // Капитал - № 4 (1999), с. 31
Сахаров
С. Краслава и Плятеры // Наш Даугавпилский голос - № 53 - Krāslava no 18. gs. beigām līdz 19. gs. vidum // www.kraslava.lv/18_19gadsimts/ Krāslava no 19. gs. vidus līdz 20. gs. sākumam // http://www.kraslava.lv/19_20gadsimts/ § |
|
|
|
|
© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008 |
|
