 |
|
    |
|
|
Plāteru devums Krāslavai...
|
§ 1759. gadā Konstantīns Ludvigs Plāters jaunizveidotā liepu parkā austrumu malā uzceļ lielu trīsstāvu mūra ēku baroka stilā pēc A. Parako projekta. Ēkas otrajā un trešajā stāvā tika izvietota bibliotēka, bet pirmajā stāvā atradās dzimtas vasaras rezidence. Bibliotēkā atradās ap 20 tūkstošiem sējumu, dažādi atlanti un rokraksti. Starp rokrakstiem jāpiemin 16 sējumu liels Kazimira Konstantīna Plātera (1746 1807), Lietuvas vicekanclera, Polijas karaļa sūtņa no 1766. gada Pēterburgā, rokraksts Polijas karalistes vēsture. Taču nekas no šiem lielajiem krājumiem nav saglabājies. Jau 19. gs. bibliotēkas lielākā daļa tika pārvesta uz cita Plātera īpašumu, kuram tā nonāca lietošanā. Viņš nespēja to saglabāt un sākās bibliotēkas izpārdošana, kuras neliela daļa nonāca atpakaļ Krāslavas bibliotēkā un pie Kombuļu Plāteriem. Pirmā pasaules kara laikā bibliotēka tika izpostīta, bet tās nejauši saglabājušies sējumi pēc 1920. gada nonāca Rēzeknes bibliotēkā. Pašā ēkā pēc 1920. gada izvietojās pasts, vēlāk tur ierīkoja sešgadīgo latviešu pamatskolu. Bibliogrāfija Krāslava. Gadi. Cilvēki. Notikumi. Krāslava: Krāslavas novada dome, 2003. 13. lpp. Bibliotēka // www.kraslava.lv/biblioteka/?L=0%20-%2023k § |
|
|
|
|
© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008 |
|
