Plāteru devums Krāslavai...
|
§ Kad grāfi Plāteri 1729. gadā ieguva Krāslavu īpašumā, tur bija no koka būvēta muižas ēka, kuras pieticīgais izskats aprakstīts dzimtas locekļu atmiņās. Jaunās pils celtniecība sākās 1765. gadā un turpinājās līdz 1791. gadam. Pastāv pieņēmums, ka pils projekta autors varētu būt Jans Valentijs Didreištēns vai arī tās plāns tapis, šim meistaram sadarbojoties ar A. Parako. Interesanti izsekot Krāslavas muižas pils arhitektūras tuviem un tāliem ietekmju avotiem. Latgales muižu arhitektūrā mansarda jumts nav tipiska parādība, jo nav daudz tādu mūra ēku, kur to varētu izmantot. Toties Varšavā un tās apkaimē nav retums 18. gs. pilis ar mansarda jumtiem. Bibliogrāfija Krāslava. Gadi. Cilvēki. Notikumi. Krāslava: Krāslavas novada dome, 2003. 14. lpp. Onzuls, L. Krāslava / L. Onzuls // Latgales Laiks. (1995, 14. okt.) Onzuls, L. Iepazīt Krāslavu palīdzēs izziņas taka / L. Onzuls // Latgales Laiks . (1997, 19. jūl.) Гекиш В. Найден подземный ход / В. Гекиш // Заря коммунизма. (1979, 22 сент.) Jaunā pils // www.kraslava.lv/jauna_pils/ Krāslavas muiža // www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=80&prop_id=211 § |
© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008 |