 |
|
    |
|
|
Plāteru devums Krāslavai...
|
§ Divstāvu mūra rātsnams ar torni un pulksteni tajā tika celts pēc arhitekta Jana Tobiasa Didreištena projekta. Viņš sāka strādāt pie Krāslavas īpašnieka Ludviga Konstantīna Plātera ap 1752. gadu. Plānā rātsnamam bija gandrīz kvadrāta forma, kas bija diezgan raksturīgi Polijas baroka laika rātsnamiem.
Krāslavas rātsnams bija divstāvu mūra celtne ar augstu mansarda
jumtu un masīvu astoņstūra torni ēkas centrā. Torni vainagoja
divpakāpju barokāla smaile, tanī atradās pulkstenis un zvans. Torņa
galā atradās vējrādis. Monumentālās ēkas pirmā stāva augstums bijis Tradicionāli pirmā stāva galvenās fasādes pusē atradās tirgotavas, svaru māja un muita, aizmugures fasādes pusē sardzes telpas ar cietumu. No otrā stāva kopējās priekštelpas varēja nokļūt tiesas zālē: pa labi parasti atradās civilo jautājumu, bet pa kreisi kriminālo lietu tiesas zāle. Otrajā stāvā gandrīz vienmēr bija arī arhīva telpas un kādas ierēdņu darba telpas. 1891. gadā Krāslavas rātsnamu pārbūvēja, nojaucot gan torni, gan otro stāvu ar mansarda jumtu. 20. gs. vidū to, kas bija palicis no kādreiz tik monumentālās ēkas, iekļāva pārbūvētā apjomā, kuru sākotnēji izmantoja kā kultūras namu, bet vēlāk kā sporta namu. Zem rātsnama atradās pagrabi, kurus pēc Otrā pasaules kara aizbēra. Laika gaitā rātsnama divas fasādes tika aizsegtas ar piebūvēm, taču bijušā rātsnama apjomu vēl var uztvert pēc ēkas ziemeļu un dienvidu fasādēs redzamajām trīsdalījuma joslām. Bibliogrāfija Krāslava. Gadi. Cilvēki. Notikumi. Krāslava: Krāslavas novada dome, 2003. 13. lpp. Tirgus laukums un rātsnams // www.kraslava.lv/tirgus_laukums_un_ratsnams/?L=0%20-%2023k § |
|
|
|
|
© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008 |
|
