 |
|
    |
|
|
Plāteru devums Krāslavai...
|
§ Polijas 18.gs. 20.- 70. gadu arhitektūras un celtniecības iezīmes izpaudās arī tai piederošajā Inflantijā (Latgalē). Arī Plāteru dzimtai bija radniecības saites ar Polijas magnātu dzimtu, tādēļ Krāslavas tirgus laukuma ansambļa izveidi stipri ietekmēja Polijas vēlīnā baroka arhitektūra. Šajā laikā Polijas teritorijā strauji veidojās bagāto zemju īpašnieku jeb t.s. magnātu pilsētas. Visās pilsētās tika celti rātsnami, lai izvietotu tiesu, tirdzniecības iestādes, muitu un svaru telpas; līdzīgi kā viduslaiku pilsētās, tas tika darīts tirdzniecības veicināšanas nolūkā, kā arī, lai gūtu papildu ienākumus no muitas. Pilsētbūvnieciski tirgus laukums ar rātsnamu šādās pilsētās tika kompozicionāli saistīts ar muižnieka pili un citām ievērojamām celtnēm. Krāslavas tirguslaukuma kompleksam bija austrumu-rietumu virzienā izstiepta taisnstūra forma. Laukumu ierobežoja vienstāva un pusotra stāva koka un mūra celtnes ar saimniecības ēkām; tās bija galvenokārt tirgotāju un amatnieku dzīvojamās mājas, iebraucamās vietas ar staļļiem un tirgotavas. Tirgus laukuma austrumu galā atradās galvenā celtne rātsnams. Gar tirgus laukuma dienvidu malu (tagadējo Rīgas ielu) veda galvenā maģistrāle pasta lielceļš no Rīgas uz Maskavu. Laukuma stūrī atradās aptieka, kas bija celta vēl 18. gs. 30. gados Jana Ludviga Plātera laikā. Bibliogrāfija Krāslava. Gadi. Cilvēki. Notikumi. Krāslava: Krāslavas novada dome, 2003. 13. lpp. Tirgus laukums un rātsnams // www.kraslava.lv/tirgus_laukums_un_ratsnams/?L=0%20-%2023k § |
|
|
|
|
© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008 |
|
