Plāteru īpašumu pēdējie mantinieki...

Krāslava 20.gadsimta sākumā

Pils turpmākais liktenis

§

1914. gads. Pirmais Pasaules karš. Muižas īpašniece Marija Plātere visus vērtīgos dokumentus no dzimtas arhīva nosūta uz Pēterburgu. Pēc Gustava Plātera nāves 1923. gada 19. martā Rīgā Marija Plātere pārdeva viņai piederošās 52 ha zemes, citus nekustamos īpašumus un devās uz Spāniju, kur arī pavadīja dzīves atlikušo daļu.

1923. gadā pilī tika ierīkota ģimnāzija. 1928. gadā Marija Plātere apmeklēja Krāslavu, kur pilī jaunā paaudze guva zināšanas.

Pēc Otrā pasaules kara pili sāk izmantot pamatskolas, vēlāk – vidusskolas vajadzībām. 1972. gadā skolas vajadzībām Krāslavā uzceļ jaunu ēku un pils paliek tukša.

1947. gada 16. janvārī 85 gadu vecumā Marija Plātera noslēdza laulību ar 61 gadu veco Luiju Trživdaru Burzinski, kuram novēlēja visus savus bijušos Latvijas īpašumus, bet pati mira tajā pašā gadā. Ar to arī noslēdzās Plāteru dzimtas Krāslavas atzars.

Savukārt Burzinskis 1951. gada 10. janvārī mantoto īpašumu novēl K.L. Fuentes – Bustillo. Pats Burzinskis mirst 1961. gada 26. novembrī.

§

© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008