 |
|
    |
|
|
Plāteru devums Krāslavai...
|
§ Īpaši svarīga misionāru loma bija izglītības attīstībā. Līdz 1757. gadam Krāslavā ir jezuītu ordeņa misionāru fundācija. Sakarā ar Dinaburgas cietokšņa paplašināšanu kara iestāžu vajadzībām, radās nepieciešamība pēc jezuītu nama. Jezuītu kolēģija 1811. gadā pārbrauca uz Krāslavu un pārcēla arī jezuītu ģimnāziju. Skolas piecās klasēs bija 30 skolēnu. 1814. gadā Krāslavas rajona Izvaltā jezuīti pabeidza ēkas celšanu, un viņu kolēģija pārcēlās uz turieni, bet skola palika Krāslavā. Rūpes par jezuītu skolu Krāslavā pārņēma Krāslavas Lazaristu ordeņa misionāri, pievienojot tai savu draudzes skolu. No 1811. līdz 1815. gadam lāzaristi pārņēma jezuītu dibinātās draudzes skolas vadību, kas 19. gs. sākumā jau bija izveidota par augstākā tipa skolu ar ģimnāzijas raksturu pirmā tāda veida skolu Latgalē. Skolai tika piešķirti apriņķa skolas štata līdzekļi. Tajā audzēkņi mācījās aritmētiku, fiziku, ģeogrāfiju, tiesības, zīmēšanu, kā arī krievu, poļu, latīņu, franču un vācu valodu. Pie tās bija arī draudzes skola. Sakarā ar jauno skolu nolikumu un Baltkrievijas mācību apgabala noorganizēšanu valsts pabalsts skolai tika pārtraukts, un lāzaristi līdzekļu trūkuma dēļ no skolas uzturēšanas atsacījās, bet bija ar mieru mācīt bez atlīdzības ticības mācību un dažus citus priekšmetus. 1820. gadā iznāca valdības rīkojums par jezuītu darbības izbeigšanu Vitebskas guberņā. Kad Krievijas valdība gribēja skolu slēgt, grāfs Ādams Plāters atdeva bibliotēkas ēku skolas vajadzībām, jo bibliotēka tajā laikā jau bija aizvesta uz cita Plātera īpašumu. Ar 1824. gadu visus priekšmetus sāka mācīt krievu valodā, visas skolas pārveidoja par krievu skolām. Draudzes skola tika slēgta jau 1837. gadā. 1843. gadā apriņķa skolu Krāslavā pārveidoja par muižnieku jaunatnes skolu ar ģimnāzijas kursu krievu valodā. Apriņķa skola 1854. gadā tika pārcelta uz Rēzekni. 1879. gadā no Polijas ataicinātās sv. Vincenta otrā ordeņa māsas lāzaristes uzņēmās meiteņu skolas pansionāta vadību. Bez muižnieku un pilsētnieku meitenēm te vieta bija arī desmit zemnieku meitenēm. Meiteņu skola darbojās līdz 1843. gadam, kad valdība to slēdza. 1867. gadā arī pašas žēlsirdības māsas tika no Krāslavas izraidītas. Krāslavas baznīcā uz pirmā pīlāra labajā pusē ir plāksne, kurā stāstīts par žēlsirdīgo māsu nesavtīgo darbu, un baznīcēni tiek lūgti aizlūgt par viņām. Bibliogrāfija Krāslava. Gadi. Cilvēki. Notikumi. Krāslava: Krāslavas novada dome, 2003. 36. 37. lpp. § |
|
|
|
|
© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008 |
|
