Plāteru īpašumu pēdējie mantinieki

Krāslava 20.gadsimta sākumā

Pils turpmākais liktenis...

§

Pēckara gadu celtniecības laikā pilsētas vēsturiskā struktūra nav izjaukta neatgriezeniski. Galvenie akcenti ir tirgus laukums ar apbūvi (aptieka, iebraucamā vieta, viesnīca „Livonija” u.c.), rātsnams (apbūvēts, saglabājies 1. stāvs), sv. Ludviga baznīcas komplekss, pils komplekss, parku ieskaitot, bibliotēkas ēka ar parka vietu, zirgu pasta ēka, ierindas dzīvojamā apbūve, kas arī ir saglabājusies.

1976. gadā tika pasūtīta projekta dokumentācija pils remonta un rekonstrukcijas pasākumiem. Remonta darbiem iesākoties, 1982. gadā pilij noņēma jumta segumu, pirmā un otrā stāva pārsegumu, likvidēja visu veco koka apdari – durvju vērtnes, logu kārbas un rāmjus, paneļus, dēļu grīdas. Likvidēja to, kas bija saglabājies no vecajām podiņu krāsnīm.

1984. gadā RPI Arhitektūras fakultātes kurss docenta J. Vasiļjeva vadībā vasarā celtnes mūros konstatēja 18. gs. gleznojumus. Interjeru gleznojumu noskaidrošanai uzaicina Rundāles pils muzeja speciālistus. Sakarā ar atklājumiem, tika mainīta pils izmantošanas programma. Rekonstrukcijas darbi tika pārtraukti 1991. gadā un vairs neatjaunojās.

1991. gadā sākās diskusija par iespējamo pils privatizāciju. Sākumā tika domāts, ka pils īpašniece varētu būt pils mantiniece Marija Fuentes Bustillo, kura tolaik dzīvoja Spānijā. Viņa bija Krāslavas pils kompleksa vēsturiskā mantiniece, bet viņa nebija Plāteru radiniece. Taču privatizācija nenotika. 2004. gadā tika izsludināta pils pārdošanas izsole, taču tā nenotika, jo neviens pretendents nepieteicās.

2004. gada Eiropas kultūras mantojuma dienās Krāslavas grāfu Plāteru pils tika iekļauta simts apdraudētāko Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā.

2004. gadā tika parakstīts valdības rīkojums par pils kompleksa nodošanu Krāslavas pašvaldības īpašumā. 2005. gadā pils komplekss ar parka teritoriju kopš 2005. gada ierakstīts zemesgrāmatā un atrodas pašvaldības īpašumā. Saskaņā ar novada domes lēmumu Krāslavas pils kompleksam ar parku kā publiskas pieejamības objektam noteiktais izmantošanas veids ir tūrisms, kultūra, atpūta un reprezentācija.

2006. gada sākumā tika apstiprināta Krāslavas pils kompleksa un parka attīstības koncepcija, kas paredz konkrētu rīcības plānu 2006. – 2008. gadam (piesaistot investīcijas). Balstoties uz šo koncepciju, viena gada laikā, piesaistot Valsts Kultūrkapitāla fonda un vietējo uzņēmēju līdzekļus, kā arī aicinot pilsētas iedzīvotājus talkās, pils apkārtne pārvērtās – tika atjaunoti centrālie vārti un parka kāpņu margas, izcirstas nokaltušās tūjas, kas aizsedza skatu uz pils fasādi, kopīgi ar Latvijas Hipotēku un zemes banku blakus pilij tika izveidots skatu laukums.

2006. gada oktobrī tika uzsākts INTERREG IIIA programmas projekts „Jaunas pārrobežu iniciatīvas kultūrvēsturiskās mantojuma apsaimniekošanā Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas teritorijā”, kurā viens no mērķiem bija uzlabot pašvaldību administratīvās spējas kultūrvēsturisko objektu apsaimniekošanas jautājumos.

Šī projekta ietvaros 2008. gada sākumā kā daļa no tehniskās dokumentācijas tika izstrādāti tehniskie projekti Krāslavas pils fasāžu renovācijai un grotas rekonstrukcijai. Izstrādātās pils fasāžu atjaunošanas dokumentācijas mērķis ir veikt pašus nepieciešamākos darbus, lai novērstu sienu tālāku brukšanu un noslēgtu logu ailes, tādējādi padarot pils ēku vizuāli pievilcīgāku un maksimāli saglabājot pils autentisko apmetumu un detaļas vēlākai, komplicētākai fasāžu restaurācijai. Grotas rekonstrukcijas projekts paredz pilnīgu grotas izbrukušo sienu, velvju, balustrādes, lauvas skulptūras un citu elementu atjaunošanu.

2008. gada septembra sākumā tika saņemta Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas rekonstrukcijas darbu atļauja un jau ir uzsākti Grāfu Plāteru pils fasādes no pagalma puses atjaunošanas darbi. Primārais apjoms tiks paveikts aptuveni mēneša laikā, pabeigt darbus plānots līdz nākamā gada vasarai. Lai izdodas!

Bibliogrāfija

Baranovska, I. Krāslavas pils komplekss sāk atdzimt / I. Baranovska // Latgales Laiks. – (2007, 20. marts)

Baranovska, I. Krāslavas pils liktenis joprojām ir neskaidrs / I. Baranovska // Latgales Laiks. – (2005, 22. nov.)

Dukaļska, I. Gatavojas privatizēt Krāslavas pili un parku / I. Dukaļska // Latgales Laiks. – (2002, 13. dec.)

Dubovskis, V. Paļaujoties uz donju no Spānijas / V. Dubovskis // Ezerzeme. – (1992, 6. marts)

Gekišs, V. Kas palīdzēs pilij? / V. Gekišs // Komunisma Ausma. – (1989, 4. nov.)

Gončarovs, A. Grāfu pils – gaišas ieceres / A. Gončarovs // Ezerzeme. – (2007, 6. marts), 2. lpp.

Grīnberga, M. Plāteru pili privatizēt nav tik viegli, kā gribētos / M. Grīnberga // Diena. – (1993, 17. jūn.)

Grīnbergs, A. Spānijas marķīze privatizēs Plāteru pili Krāslavā / A. Grīnbergs // Lauku Avīze. – (1997, 14. febr.), 32. lpp.: il.

Kavinska, I. Akcija „Apceļosim Latvijas pilis” aizsākas Krāslavā / I. Kavinska // Lietišķā Latgale – Nr.17 (2007, 23. maijs)

Kavinska, I. Krāslavas pils ieplānotā gaišā rītdiena / I. Kavisnka // Lietišķā Latgale. – (2007, 21. marts)

Lipšāne, I. Krāslavai – 75 / I. Lipšāne // Logs – Nr.6 (1998), 18. – 20. lpp.: il.

Livdāne, M. Vai tiešām augšāmcelsies vecās pilis? / M. Livdāne // Cīņa. – (1990, 1. maijs)

Markova, L. Pils Daugavas ielejā / L. Markova // Latvijas kultūras fonda gaduraksti 1987 – 1988. – Rīga: Avots, 1991. - 44. – 49. lpp.

Meklē naudu piļu atjaunošanai // Latvijas Avīze. – (2006, 23. marts), 23. lpp.

Pērku pili par latu! // Sestdiena -(1995, 28.janv.) (Krāslava pēc Plāteru laikiem. - Pils turpmākais liktenis)

Radzobe, Z. Šogad piļu un muižu apceļošanas akcijā īpaša uzmanība to parkiem un dārziem / Z. Radzobe // Diena. – (2007, 19. maijs), 3. lpp.

Rancāne, A. Kārotāji pēc pils neieradās / A. Rancāne // Diena. – (2004, 5. nov.), 6. lpp.

Rancāne, A. Krāslavas pils atplaukst pa pussolītim / A. Rancāne // Diena. – (2007, 28. febr.), 4. lpp.

Rancāne, A. Krāslavas pils atkal kļūs par Latgales lepnumu / A. Rancāne // Diena. – Nr.160 (2006, 13. jūl.), 4. lpp.

Roga, J. Bez pagātnes nav nākotnes / Ezerzeme – Nr.72 (2008, 16. sept.), 2. lpp.

Roga, J. Pūlas glābt pils kompleksu / J. Roga // Ezerzeme. – (2006, 28. apr.), 2. lpp.

Zilgalvis, J. Krāslavas pils – Latgales lepnums vai nasta? / J. Zilgalvis // Latvijas arhitektūra. – (1998)

Žuravļova, I.Grāfu Plāteru pils kompleksam ar laiku atkal jātop par Latgales lepnumu // Vietējā Latgales avīze - Nr. 47 (2007, 21. dec.)

В Краславском замке ведутся работы по закреплению настенной живописи и фресок... // Эзерземе. - (1994, 11 окт.)

Краславский замок готов к обновлению // Капитал регион. – №.6 (2006), с.22

Новая судьба старого замка // Заря коммунизма. -  (1977, 12 апр.)

Павлов Е. Вся Краслава завещана … испанцам / Е. Павлов // МК Латвия. – (2005, 26 янв.- 1 фебр.), с. 22

Севидова Н. Печальная судьба уникального памятника архитектуры / Н. Севидова // Советская молодежь. -  (1987, 12 сент.)

§

© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008