Krāslava viduslaikos... |
§ Ekonomikas un kultūras attīstību sekmēja Daugavas tirdzniecības ceļš. Ap 12.gadsimtu novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī. Pēc vācu krustnešu iebrukuma 13.gadsimtā Krāslava tika iekļauta Livonijas ordeņa komturijā. Vēstures avotos Krāslava minēta 14.gadsimtā, kad pie Daugavas tirdzniecības ceļa tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava. No 1558.gada Krāslava bija ordeņa lēņa muiža. No 1562.gada novads ietilpa Pārdaugavas hercogistē. 1558. gadā ordeņa mestrs Vilhelms Firstenbergs Krāslavā izmetināja savu bruņinieku Engelbertu Plumperu. Vienpadsmit gadus vēlāk 1569. gadā Krāslavu mantoja jaunais karaļa Sigismunda Augusta Kurzemes hercogistes kanclers Miķelis de Brunovs. 1599.gadā Krāslavu nosauc par pusmuižu. 1603.gadā Polijas karalis Sigismunds III Brunovu dzimtas īpašuma tiesības apstiprināja.
1676. gadā Krāslava pārgāja Jana un Mariannas de Kossu dzimtas īpašumā. Jans de Koss bija Prūsijas zemes šķēpnesis zobenbrālis un Ostrolenskas stārasta. Šo dāvinājumu 1681. gadā oficiāli apstiprināja karalis Jānis III Sobeļskis. 1725. gadā īpašums pārgāja Čapsku ģimenes īpašumā. Čapski, savukārt, 1729. gadā Krāslavu par 14 000 dālderu pārdeva savam kaimiņam Indricā Janam Ludvigam Plāteram toreizējam Inflantijas un Daugavpils stārastam. 1729. gadā Krāslava ieguva miesta tiesības, te atradās 47 ēkas, no kurām tikai dažas bija mūra muižnieku viesnīca Livonija, zirgu pasta stacija, graudu noliktava, divi krogi. Bibliogrāfija Krāslava. Gadi. Cilvēki. Notikumi. Krāslava: Krāslavas novada dome, 2003. 11.- 12. lpp. Krāslava // Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. 236. - 241. lpp. : il. Onzuls, L. Krāslava / L. Onzuls// Latgales Laiks. (1995, 2. sept.) Peipiņš, O. Laipni lūdzam uz Krāslavu! / O. Peipiņš // Komunisma Ausma. Nr. 54 (1989, 7. maijs), 3., 4. lpp. Krāslava no 16.gs. līdz 18. gs. beigām // www.kraslava.lv/16_18gadsimts/ No Krāslavas senatnes // www.kraslava.lv/vesture/ § |
© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008 |