VALDIS GRANTS -
KRĀSLAVIETIS...
JĀNIS JAUNSUDRABIŅŠ
JEĻENA JELOVSKA
ĀDOLFS LOČMELIS
IGORS MENŠČIKOVS
NAAIZMĒRSTULE
NORBERTS NEIKŠANĪTS
AIVARS OZOLIŅŠ
KONSTANTĪNS RAUDIVE
ANNA RODE
ALEKSEJS SOLOVJOVS
KONSTANTĪNS
STRODS-PLENCINĪKS
EDUARDS VAIVODIŠS
SERGEJS ŽUKOVS
KONSTANTĪNS AIZPURS
KOLETA ANDŽĀNE
MARIJA ANDŽĀNE
MEDARDS BRAZEVIČS
KAZIMIRS BUIŅICKIS
CECĪLIJA DINERE
GRIGORIJS GONTMAHERS
|
Dzīve un
radošā darbība
Valdis Krāslavietis (īstajā vārdā Valdis Grants) dzimis 1920.
gada 29. septembrī Azerbaidžānā, Baku pilsētā, skolotājas Annas un
virsnieka Voldemāra Grantu ģimenē. Tur vecāki, kas ir zemgalieši,
dzīvo evakuācijā Pirmā pasaules kara laikā.
1921.gadā Grantu ģimene atgriežas Latvijā, bet tēvs drīz mirst.
Skolotāja Anna Grants ar diviem dēliem Valdi un Vilni atrod darbu
Krāslavā, kur strādā par latviešu valodas skolotāju ebreju sešgadīgajā
skolā.
Dzejnieka bērnība un labākie jaunības gadi līdz 1942.gadam paiet
Krāslavā, tāpēc arī literārais pseidonīms Krāslavietis nav
nejaušība.
1939.gadā Valdis absolvē Krāslavas ģimnāziju. Ģimnāzijas laikā spēlē
skolas orķestrī, dramatiskajā kolektīvā tēlo vairākas lomas. Pēc
ģimnāzijas absolvēšanas iestājās Rēzeknes Skolotāju institūtā, kur jau
mācās nākamie dzejnieki Cecīlija Dinere un Arvīds Skalbe. Tieši
Rēzeknē, Latgales kultūrvēsturiskajā centrā, Valdis iepazīst un paspēj
iemīlēt latgalisko garu.
Studijas institūtā pārtrauc karš, Valdis ir ierauts kara virpulī (1942.
1944.), viņu iesauc leģionā un Volhovas purvos viņš gūst smagu
ievainojumu un zaudē kāju. Sebežas lauku lazaretē viņš ilgi nepaliek, jo
pārceļ uz Ludzu. Arī Ludzā Valdis ilgi nepaliek - fronte virzās pāri
Latvijas robežām. Valda māte Anna Grants arī izbrauc no Krāslavas, bet
uz ārzemēm netiek, viņa paliek Jelgavas apkaimē, kur arī nodzīvo savu
mūžu. Otrs dēls Vilnis dodas bēgļu gaitās uz Zviedriju, tur arī palika.
Valdim nākas pabūt hospitāļos un nometnēs Vācijā, pārdzīvot grūtos bēgļu
gadus un cīņu par eksistenci.
Vācijā Valdis apprecas ar latviešu meiteni Mirdzu, 1950.gadā piedzimst
dēls Miķelis. 1951.gadā ģimene pārceļas uz ASV. Valdis strādā
Milvokos, reizē arī mācās, beidz Marketas universitāti (B.A. grāds
1963). Pēc tam studē ģermānistiku Rūzvelta universitātē Čikāgā, beidz
1967 ar M.A. grādu (disertācija Herders un latviešu dainas). Strādā
vidusskolās par vācu un krievu valodas skolotāju. Piedzimst otrs dēls
Mārtiņš. 1962.gadā ģimene apmetas uz dzīvi Čikāgas tuvumā. Tā zemgaliešu
dzimtai nākas iejusties citas pasaules malas kultūrā, dzīves veidā.
No visām pasaules vietām tomēr vismīļākā ir un paliek Krāslava. Šī
mazpilsēta ar maģisku spēku pievelk Valdi visu mūžu.
Pirmo reizi uz Krāslavu Valdis atbrauc 1989. gada septembrī uz Dzejas
dienām. Tā ir tikšanās ne tikai ar cilvēkiem, bet arī ar apkārtni,
bērnības dienu māju.
Valdis Grants - Krāslavietis prot organizēt bijušos absolventus
palīdzības sniegšanai dzimtajai skolai. Tiek iegādāts kopētājs,
grāmatas, mācību piederumi. Krāslavietis apmaksā skautu nometnes,
ziedo naudu skaitu un gaidu karoga izgatavošanai.
1991.gadā Valdis Grants nodibina stipendiju fondu labākajiem skolēniem
mācībās, sportā, pašdarbībā. Nauda ir uzticēta bankai Baltija,
tāpēc, par lielu nožēlu, stipendija pastāv tikai četrus gadus.
Pēdējo reizi Valdis Grants Krāslavā ir 1994.gada martā, bet 1994. gada
14. oktobrī viņš mirst. Par savu atdusas vietu Valdis Grants izvēlas
Latviju, šis lūgums tika īstenots 1995. gada 8. jūnijā, kad urnu atved
uz Dobeles rajona Bērzes kapiem, kur ir guldīti vecāki.
Publicētie darbi
-
Krāslavietis V. Savāds sapnis: Dzeja. Rīga: Liesma, 1989.
-
Krāslavietis V. Ai, Krōslova, Krōsloveņa
: [atmiņu skice] // Tāvu
zemes kalendārs.- 1987.- 145.- 147. lpp.
-
Arāja pārnākšana; Kurš vainīgs? // Avangards.- (1990, 17. marts)
-
Ar to brīvību ir tā // Ezerzeme. (1992, 17. janv.)
-
Atmiņu ugunskurs; Karnevāls // Ezerzeme. - (2000, 12. sept.)
-
Beidzot es zinu // Karogs.- Nr.3, 96. lpp.
-
Beidzot es zinu; Ieva; Mēs palikām dzīvi; Mans laiks; Tumsa, tumsa,
kas par tumsu
; Vienu iegaumē, dēls; // Karogs.- Nr.3 (1989), 95.,
96., 98. lpp.
-
Čikāga-Rīga-Čikāga; Rīgas gaiļi; Saslēgsimies cieši jo cieši // Ala
. - Nr.15 (1975)
-
Drošs paliek drošs; Atkal par to pašu veco jautājumu: vai sunim ir
dvēsele? // Jaunā gaita (Kanāda).- 30. sēj., Nr.3 (1985), 14.- 15.
lpp.
-
It kā labākas nākotnes vārdā // Karogs. Nr.3 (1989), 95. lpp.
-
Ir tikai jautājumi // Dzimtenes Balss. (1986, 11. sept.)
-
Kādreiz man Rīgā jautāja
; Cilvēks slīka; // Jaunā gaita (Kanāda).-
33. sēj., Nr.3 (1988), 3. lpp.
-
Kāpēc jūs vienmēr
; // Karogs. Nr.3 (1989), 98. lpp.
-
Klusēšanas laiks // Karogs. Nr.3 (1989), 97. lpp.
-
Krāslavai // Ezerzeme. (1990, 8. sept.)
-
Krāslavai; Mana vectēva neatbildētie jautājumi; It kā Lielā Remonta
dēļ
; Tu neesi vainīgs. Dzejas diena 95`.- Rīga, 1995.- 153.- 156.
lpp.
-
Kur bija Dievs, kad sabiedrotie nobumboja Drēzdeni? // Vārds.
(1993, 2. jūl.), 9. lpp.
-
Labo vēju gaidot; Lielām tautām ir viss? Zināšanai; Meitenes vasara;
Laimīgie; Jāņu nakts burvība; It kā labākas nākotnes vārdā; Sapnis
par Latgali; // Krāslavietis Valdis. Ar laika degli. ASV,
Toronto: Apgāds Ceļinieks, 1962.
-
Laiks // Karogs. Nr.3 (1989), 95.- 98. lpp.
-
Lielajam kaimiņam // Ezerzeme. (1991, 1. jūn.)
-
Mans laiks // Karogs. Nr.3 (1989), 97. lpp.
-
Mana vectēva neatbildētie jautājumi. Dzejas diena 95`.- Rīga, 1995.-
18. lpp.
-
Mēs palikām dzīvi; Tā lielā atkāpšanās; Un beidzot man tika
paziņots; Tāds nu reiz ir karš; Gaida mani pārnākot; Te es stāvu un
citādi negribu; Nepareizā filma // Literatūra un Māksla.- (1986, 19.
sept.), 13. lpp.
-
Nez no kādām taigām nācis
// Laiks (ASV). (1989, 20. sept.), 3.
lpp.
-
Paaudzes vārdā; Zināšanai; Laimīgie; Pasaules sirdsapziņa;
Atzīšanās; Gājiens pa Latvijas zemi; Kādreiz man Rīgā jautāja
; Kas
ar mums noticis, brāļi
/ Lielām tautām ir viss // Rīgas Balss.
(1989, 6. okt.), 8. lpp.
-
Sapnis par Latgali // Ezerzeme. (1991, 10. sept.)
-
Sapnis par Latgali; Krāslavai. Mana Krāslava. - Jēkabpils: SIA
Erante, 2007. - 23.- 24. lpp.
-
Saslēgsimies cieši jo cieši esam pēdējais simts // Ezerzeme.
(1991, 9. maijs)
-
Tavs prāts lai notiek // Dzejas diena 95`.- Rīga, 1995. 18. lpp.
-
Tā kā vecās pasakās // Dzimtenes Balss. (1989, 15. sept.)
-
Tā kunga 1186. gads // Jaunā gaita (Kanāda). 32. sēj., Nr.2 (1987), 22. lpp.
-
Tā
nav tikai zeme // Latvija 90. Rīga, 1989.
-
Vēl dzirdēt var // Literatūra un Māksla. (1989, 9. sept.), 9. lpp.
-
Время молчания; По чужим дорогам скитаясь
; Сомкнемся! ( Перевод
Г. Гонтмахера) // Заря коммунизма. - (1989, 16 сент.)
-
Вот так со свободой дела обстоят / Пер. Г.
Гонтмахера // Эзерземе.- (1992, 17 янв.)
-
Костер воспоминаний Карнавал / Пер. Г. Гонтмахера
// Эзерземе. (2000, 12 сент.),
C.3
-
Краславе / Пер. Г. Гонтмахера // Эзерземе.- (1990, 8
сент.)
-
По чужим дорогам скитаясь
/ Пер. Г. Гонтмахера //
Заря коммунизма. (1989, 16 сент.)
-
Сны о Латгалии / Пер. Г. Гонтмахера // Эзерземе.
(1991, 10 сент.)
-
Сомкнемся! / Пер. Г. Гонтмахера // Заря коммунизма.
(1989, 16 сент.)
Literatūra
-
Auziņš I. Ar
aizturētu elpu // Rakstnieki par rakstniekiem II. Rīga,
1996.-61.-67. lpp.
-
Anerauds I. Valdis Krāslavietis // Latvija` 90. - Rīga, 1989.
150.- 151. lpp.
-
Krāslavietis Valdis
latviešu dzejnieks Amerikas Savienotajās Valstīs // Kreicbergs, H.
Vainīgie un nelaimīgie. Rīga, 1989.
-
Vecgrāvis V.
Krāslavietis Valdis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Otrais,
pārstrādātais un papildinātais izdevums.- Rīga: Zinātne, 2003.- 310.
lpp., il.
-
Auziņš I. Rakstiska
saruna ar dzeju // Literatūra un Māksla. (1989, 17. jūn.)
-
Auziņš I. Valdis
Krāslavietis: 1920-1994 // Labrīt.- (1994, 20. okt.), 9. lpp.
-
Avots V. Valdis
Krāslavietis Rīgā // Literatūra un Māksla. (1986, 5. sept.), 3.
lpp.
-
Bukeviča Dz. Kad
pukstēja dzejnieka sirds
// Ezerzeme.- (2000, 29. sept.) T.p.
krievu val. laikr. Эзерземе
- (2000, 29. sept.)
-
Golberģis D.
Krāslava un Krāslavietis // Ezerzeme. (1991, 18. okt.)
-
Golberģis D.
Krāslava un Krāslavietis // Neatkarīgā Cīņa. (1991, 15. okt.)
-
Gončarovs A.
Dzejnieks dzimtajai skolai // Ezerzeme. (1992, 27. okt.)
-
Gontmahers G.
Latgales dziesminieks Valdis Krāslavietis // Latgale.- Nr.4 (2001,
okt.), 16. lpp.
-
Grants
Krāslavietis V. Par ceļa izvēli / Pierakst. Kavacis // Skolotāja
Avīze. (1989, 1. nov.), 4. lpp.
-
Kalviša G. Dzejā
tautas likteņceļi // Ezerzeme. (1991, 8. okt.)
-
Kāla L.
Saslēgsimies // Rīgas Balss. (1989, 6. okt.), 8. lpp.
-
Krāslavietis
atceras Krāslavu // Dzimtenes Balss. (1986, 11. sept.)
-
Kubuliņa A. Dažas
formas un satura meklējumu paralēles, arī atšķirības trimdas un mūsu
dzejā // Avots. Nr.2 (1989), 23.-25. lpp.
-
Ķikans V. Laiks
prasa rētas dziedēt // Avangards. (1989, 25. nov.)
-
Lindbergs I.
Dziedājums Valdim Krāslavietim aizejot aizsaulē // Jaunā Gaita.
Nr.201 (1995), 21. lpp.
-
Nollendorfs V. Veļu
vakara variācijas, Valdi Krāslavieti apstāvot // Jaunā Gaita.
Nr.201 (1995), 20. lpp.
-
Petaško A. Skolas
bijušie absolventi // Ezerzeme.- (1991, 12. febr.) - T.p. krievu
val. laikr. Эзерземе
- (1991, 12. febr.)
-
Rūja V.
Krāslavietis no Čikāgas: Atmiņu skice par Dzejas dienām 89 //
Ezerzeme. (1990, 8. sept.) - T.p. krievu val. laikr. Эзерземе-
(1990, 8. sept.)
-
Roga J. Valdim
Grantam Krāslavietim 75 // Ezerzeme. (1995, 13. okt.) - T.p.
krievu val. laikr. Эзерземе
-(1995, 13. okt.)
-
Sēru vēsts no
Vējainās pilsētas: 1920-1994: Nekrologs // Neatkarīgā Cīņa. (1994,
18. okt.)
-
Valdis
Krāslavietis: Nekrologs // Literatūra un Māksla. (1994, 21. okt.),
7. lpp.
-
Vecgrāvis V.
Literatūras mēraukla cilvēka elpa // Literatūra un Māksla.
(1988, 24. jūn.), 4. lpp.
-
Vecgrāvis V. Valda
Krāslavieša grāmata tēvzemē // Literatūra un Māksla . (1989, 7.
okt.)
-
Vējāns A. Valdis
Krāslavietis // Karogs. Nr.1 (1995), 249.-250. lpp.
-
Vēstule no Čikāgas
// Ezerzeme. (1991, 6. aug.) -T.p. krievu val. laikr. Эзерземе
- (1991, 6. aug.)
-
Zirnītis P.
Lidojums ar apsolītajiem spārniem // Literatūra un Māksla. (1990,
4. aug.), 7. lpp.
-
Бартуле Л. Звучи,
слово! // Заря коммунизма. (1989, 16 сент.)
-
Bernāte A. Valdis
Krāslavietis //
http://www.gramata21.lv/users/kraslavietis_valdis/
|