JĀNIS JAUNSUDRABIŅŠ...

JEĻENA JELOVSKA

ĀDOLFS LOČMELIS

IGORS MENŠČIKOVS

NAAIZMĒRSTULE

NORBERTS NEIKŠANĪTS

AIVARS OZOLIŅŠ

KONSTANTĪNS RAUDIVE

ANNA RODE

ALEKSEJS SOLOVJOVS

KONSTANTĪNS STRODS-PLENCINĪKS

EDUARDS VAIVODIŠS

SERGEJS ŽUKOVS

KONSTANTĪNS AIZPURS

KOLETA ANDŽĀNE

MARIJA ANDŽĀNE

MEDARDS BRAZEVIČS

KAZIMIRS BUIŅICKIS

CECĪLIJA DINERE

GRIGORIJS GONTMAHERS

VALDIS GRANTS - KRĀSLAVIETIS

 Dzīve un radošā darbība

Jānis Jaunsudrabiņš, rakstnieks un gleznotājs, ir dzimis 1977. gada 25. augustā Neretas Krodziņos.

Pēc tēva nāves 1880. gadā māte ar vecākiem un brāli pārcēlās par kalpiem uz Riekstiņu mājām, kur dzīvoja līdz 1886. un ko vēlāk J. Jaunsudrabiņš iemūžināja „Baltajā grāmatā”, nosaukdams tās par Mūsmājām. Vēlāk sekoja „Zaļajā grāmatā” aprakstītās Jaunsudrabiņa ganu gaitas citās Neretas apkārtnes sētās.

Beidzis Neretas pagastskolu, Vecsātu zemkopības skolu un Blūma zīmēšanas skolu Rīgā, ir papildinājis zināšanas arī J. Rozentāla studijā, kā arī Minhenē, Berlīnē, Parīzē. Pēc atgriešanās no studijām Minhenē 1905. gadā, sarīkojis savu pirmo izstādi. 1908. gadā atkārtoti devies uz Vāciju, un līdz 1909. gadam Berlīnē mācījies pie gleznotāja L. Korinta. Pirmā pasaules kara laikā uzturējies Kaukāzā, daudz gleznojis turienes ainavas un sarīkojis četras savu darbu skates. 1919. gadā bijis viens no Neatkarīgo mākslinieku vienības dibinātājiem un tās pirmais priekšsēdētājs.

Regulāri piedalījies visās nozīmīgākajās latviešu mākslinieku darbu izstādēs. Personālizstādes Rīgā bijušas 1921. un 1927. gadā.

J. Jaunsudrabiņš gleznojis pārsvarā akadēmiski reālistiskas studiju veida ainavas klusinātā krāsu gammā., kā arī darinājis ziedu gleznojumus, reizēm – portretus.

Mākslinieks uzskatāms par vienu no latviešu bērnu grāmatu ilustrāciju principu pamatlicējiem. Kā arī bijis viens no mākslas teorijas un kritikas aizsācējiem latviešu kultūrā.

Pirmā publikācija – dzejolis „Ziemas nakts” laikrakstā „Latviešu Avīzes” 1896. gada 4. decembra numurā.

No 1897. gada līdz 1899. gadam strādājis par muižas pārvaldnieku Kurzemē – strādājis par muižas pārvaldnieku Kurzemē – Laukmuižā un Smukās, rakstījis dzejoļus, sācis interesēties par tēlotāju mākslu. 1906. gadā bijis žurnāla „Pret Sauli” glezniecības nodaļas vadītājs, pēc tam redaktors.

1906. gadā notika J. Jaunsudrabiņa lugas „Traģēdija” pirmizrāde. 1907. gadā lielu kritikas un lasītāju atsaucību guva jaunatnes mīlestības stāsta „Vēja ziedi” publikācija laikrakstā „Latvija” (13. okt.- 2. dec.). Līdz ar to sākās intensīva Jaunsudrabiņa daiļrade literatūrā un glezniecībā, vienlaikus piepelnoties ar tulkošanu kā maizes darbu.

1944. gadā J. Jaunsudrabiņš emigrēja uz Vāciju. Līdz mūža galam uzturēja sakarus ar dzimteni, darbojās līdzi trimdas latviešu un vācu sabiedrības literārajā dzīvē.

Darbi: romāni un stāsti : „Vēja ziedi”, triloģija „Aija”, „Vasara”, „Nāves deja”, „Uršulīte”, „Jaunsaimnieks un velns”, „Neskaties saulē”, „Augšzemnieki”, „Kapri” u.c.; tēlojumi: „ Baltā grāmata”, „Ar makšķeri” u.c.; lugas: „Pirmais sniegs”, „Sapnis saulītē”, „Ansis Auns”, „Zvēru dīdītājas”, „Jo pliks, jo traks”, „Invalids un Ralla” u.c.; dzejas, ceļojumu apraksti, raksti par mākslu; tulkojumi: Hamsuna „Pans”, De Kostēra „Tils Pūces spieģelis” u.c. 

Trīs reizes klajā laisti Jāņa Jaunsudrabiņa darbi kopizdevumos – Rakstos (8 sējumi, 1927.-1931.), Kopotajos rakstos (15 sējumi, 1981.-1985.) un papild sējumā „Trimdas raksti” (2000.)

Pseidonīmi: Neizilberlings, J. Ziemelis, Klaucānu Šiepla, Fiskars Ikss.

Jaunsudrabiņa fonds dibināts 1962. gadā ar rakstnieka piekrišanu. Fonda balva tiek piešķirta par sasniegumiem latviešu prozā. Pēc Minsteres latviešu ģimnāzijas slēgšanas 1998. gadā, tās vietā darbu sācis latviešu kultūras un izglītības centrs, kas pārņēmis ģimnāzijas pārziņā bijušo Jaunsudrabiņa muzeju.

Jānis Jaunsudrabiņš mirst 1962. gada 28. augustā Kērbekā, Vācijā. 1997. gada 13. septembrī Jaunsudrabiņa, viņa sievas Natālijas un meitas Lilijas Štepteres mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Neretas pagasta Kišķu kapos.

Aizkraukles rajona Neretas pagasta Riekstiņos iekārtots J. Jaunsudrabiņa memoriālais muzejs, kas atklāts 1967. gadā. 1977. gadā Neretā atklāts Jaunsudrabiņa piemiņas akmens (tēlnieks I. Ranka), pēc tam uzstādīti vēl citi piemiņas akmeņi un pieminekļi. Kišķu kapos Jaunsudrabiņa piederīgajiem 1977. gadā uzstādīts O. Felsberga veidots piemineklis.

Krāslavas rajona Kaplavas pagasta „Braģišku” mājās atrodas J. Jaunsudrabiņa memoriālā istaba. Rakstnieks Kaplavā, sacerot „Balto grāmatu” un atpūšoties „Braģišku” mājās, pavadīja 1934., 1935. gadu. Materiālus par J. Jaunsudrabiņu rūpīgi krājusi J. Jaunsudrabiņa memoriālās istabas pārzine Vera Mukāne. Viņa saglabājusi rakstnieka oriģinālgleznu, cepuri, mātes adītas zeķes, austu segu un citas lietas, kas apskatāmas memoriālajā istabā.

Jānis Jaunsudrabiņš. Literatūru skat. bibliogrāfiskajos sarakstos „Svarīgākie notikumi, jubilejas un atceres dienas 1992. gada 3. ceturksnī” (Rīga, 1992), 9.-12. lpp.

Jānis Jaunsudrabiņš. Literatūru skat. bibliogrāfiskajā rādītājā „Latgale un latgalieši” (Rīga, 1994), 53. lpp.

Darbu reprodukcijas

     Literatūra

1. Jaunsudrabiņš Jānis. Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca // Rīga:         Biogrāfiskā arhīva apgāds, 1939. - 219.lpp.

2. Salceviča I. Jānis Jaunsudrabiņš // Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Otrais, pārstrādātais un papildinātais izdevums.- Rīga: Zinātne, 2003.-  258.-259. lpp

3.  „Baltās grāmatas” Bilžu kungs // Lauku Avīze.- (1997, 22. aug.)

4. Baranovska Inese. Kaplavā joprojām dzīva Jāņa Jaunsudrabiņa gara bagātība // Latgales Laiks.- (2001, 3.aug.)

5. Bērsone G. Balti, zaļi nospiedumi // Literatūra. Māksla. Mēs. – (1997, 3. jūl.), 10. lpp.

6. Briedis Ē. Ūdeņu kaislības // Privātā Dzīve.- (2002, 23.07.-29.07.)

7. Čimurs P. J. Jaunsudrabiņa „Vēja ziediem”- 90 // Nacionālā Neatkarība.- (1997, 20.-26.aug.)

8. Grīnberga M. Atklāj piemiņas ansambli Jānim Jaunsudrabiņam // Diena.- (1998, 2. nov.), 1., 3. lpp.

9. Grīnberga M. Jaunsudrabiņa divas meitas // Sestdiena.- (1997, 23. aug.)

10. Grīnberga M. Kam vajadzīgas Mūsmājas? // Diena.- (1996, 29. aug.)

11. Grīnbergs A. Mūsmājās beidzot rosība // Lauku Avīze.- (1997, 22. aug.)

12. Grībergs A. Mūsmājas posta ierēdņu vienaldzība // Lauku Avīze.- (1996, 4. jūn.)

13.  Jānis Jaunsudrabiņš – 120 // Grāmatu apskats. - Nr.8/9 (1997)

14.  Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņa aizvien dzīvo Minsterē // Latvijas Vēstnesis.- (1998, 3. nov.)

15. Kaupmanis J. Kopā ar Jaunsudrabiņu pie Ogres upes // Materiāli par literatūru, folkloru, mākslu un arhitektūru. Rīga, 1999.-  171.-175. lpp.

16. Kārkliņš V. Mājupceļš. Rīga, 2003. – 105.-116. lpp.

17. Kupele Z. Jāņa Jaunsudrabiņa ilustrācijas „Baltajai grāmatai” mākslas parādību kontekstā // Materiāli par literatūru, folkloru, mākslu un arhitektūru. Rīga, 1999. – 89.- 102. lpp.

18. Lāce A. „Kad es stāvu kalna galā”. Pie Jaunsudrabiņa Neretā // Literatūras Avīzes. – (1998, 17. nov.), 20. lpp.

19. Liepiņa A. Dzeja – cilvēka dvēseles spogulis // Ezerzeme. – (2001, 11. sept.) – T.p. krievu val. laikr. “Эзерземе” - (2001, 11. sept.)

20. Liepiņa A. Jāni Jaunsudrabiņu pieminot // Ezerzeme. - (1992, 18. aug.).- T.p. krievu val. laikr. “Эзерземе”- (1992, 18.aug.)

21. Liepiņa A. Un mūžība kā zvaigzne mirdz! // Ezerzeme.- (2002, 11. okt.), 3. lpp.- T.p. krievu val. laikr. “Эзерземе” - (2002, 11. okt.)

22. Limane L. Kāpēc neatgriezās Jānis Jaunsudrabiņš? // Mājas Viesis.- (2002, 15. nov.)

23. Meldere Z. Literārais projekts // Krāslavas Vēstis.- (2006, 13. apr.), 6. lpp.- T.p. krievu val. laikr. “ Krāslavas Vēstis” - (2006, 13. apr.)

24. Mūsu korespondents. Ciemiņus uzņem Kaplava // Ezerzeme.- (1996, 20. sept.).- T.p. krievu val. laikr. “Эзерземе” - (1996, 20. sept.)

25. Orele A. Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā // Krāslavas Vēstis.- (2006, 13. apr.), 6 .lpp.- T.p. krievu val. laikr. “Krāslavas Vēstis” - (2006, 13. apr.), 6. lpp.

26. Širmanis, J. Jaunsudrabiņa skola // Laiks (Latvju mēnešraksts). - Nr.11 (1947, februāris), 60 -63. lpp.

27. Parādu atdošanas laiks // Ezerzeme. – (1997, 19. sept.).- T.p. krievu val. laikr. “Эзерземе” -(1997, 19. sept.)

28. Plivča S. Brīnuma meklējumos uz Kaplavu // Krāslavas Vēstis.- (2004, 27. maijs).- T.p. krievu val. laikr. “ Krāslavas Vēstis” - (2004, 27. maijs)

29. Rode Anna. Jāni Jaunsudrabiņu godinot: [dzejolis] // Ezerzeme. – (1997, 19. sept.), 3. lpp.

30. Roga Juris. „Ar dzimtās zemes sauli acīs” // Ezerzeme. – ( 1998, 25. sept.) - T. p. krievu val. laikr. “Эзерземе” - (1998, 25. sept.)

31. Roga Juris. „Bija saules pilns mans zemes laiks” // Ezerzeme. - (1999, 24. sept.).- T.p. krievu val. laikr. “Эзерземе” - (1999, 24. sept.)

32. Roga Juris. Gara mantojums // Ezerzeme. – (1997, 23.sept.). - T.p. krievu val. laikr. “Эзерземе” - (1997, 23. sept.)

33. Toma, V. Jaunsudrabiņš un mūsmājas // Laiks (Latvju mēnešraksts). - Nr.16 (1947, jūlijs), 53. – 58. lpp.

34. Vagele, A. Puika un viņa sievietes // Una. - Nr.4 (2006), 54.-56. lpp.

35. Vējāns, A. Rožains putna spārns pār ezeru // Literatūra. Māksla. Mēs.- (1997, 21.08.-28.08.)

36. Zvejnieks, K. Atmiņas par Jaunsudrabiņu // Literatūra. Māksla. Mēs. – (1997, 30.10.-6.11.), 6. lpp.

37. Jānis Jaunsudrabiņš // http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&id=71

uz augšu