DZEJNIEKI, RAKSTNIEKI SĀKUMS PALĪGS

EDUARDS VAIVODIŠS...

SERGEJS ŽUKOVS

KONSTANTĪNS AIZPURS

KOLETA ANDŽĀNE

MARIJA ANDŽĀNE

MEDARDS BRAZEVIČS

KAZIMIRS BUIŅICKIS

CECĪLIJA DINERE

GRIGORIJS GONTMAHERS

VALDIS GRANTS - KRĀSLAVIETIS

JĀNIS JAUNSUDRABIŅŠ

JEĻENA JELOVSKA

ĀDOLFS LOČMELIS

IGORS MENŠČIKOVS

NAAIZMĒRSTULE

NORBERTS NEIKŠANĪTS

AIVARS OZOLIŅŠ

KONSTANTĪNS RAUDIVE

ANNA RODE

ALEKSEJS SOLOVJOVS

KONSTANTĪNS STRODS-PLENCINĪKS

 Dzīve un radošā darbība

Eduards Vaivodišs dzimis 1897. gada 5. februārī Piedrujas pagasta Vaivodišu sādžā zemnieku ģimenē. Jau bērnībā zēns ticis audzināts kristīgās ticības garā un ticība bijusi kopā ar viņu visā garajā mūžā. Mācību gaitas sāka vietējā Vaivodu pamatskolā, pēc tam Piedrujas pamatskolā. Kad 1908. gadā skola nodega, viņš turpināja mācības pie privātskolotāja Skaistas pagastā, pēc tam Jaunindricā poļu valodā. Eduardam bija nodoms mācīties par priesteri, tāpēc viņš mācījās arī latīņu valodu. Mācības notika arī Drujas skolā, bet 1912. gadā viņš iestājās un 1914. gadā ar Goda zīmi beidza Drisas augstāko pamatskolu. Turpināt izglītību nebija iespējams, jo ģimenē bija četri bērni.

No 1914. gada līdz 1918. gadam E. Vaivodišs uzsāka darba gaitas kā Piedrujas pagasta darbveža palīgs. Pirmā pasaules kara notikumi dzejnieku aizveda uz Petrogradu, kur viņš strādāja telegrāfā.1919. gadā viņu iesauca armijā, taču veselības stāvokļa dēļ demobilizēja.

1928. gadā E. Vaivodišs pabeidza četrgadīgos skolotāju kursus Daugavpils Skolotāju institūtā. No 1922. līdz 1959. gadam E. Vaivodišs par skolotāju strādāja vairākās Indras, Piedrujas un Robežnieku pagasta skolās.

Otrā pasaules kara laikā E. Vaivodišs tika apcietināts un izsūtīts darbos uz Vāciju. Pēc atgriešanās turpināja strādāt Daugavpilī.

Skolotājs pārvaldīja latviešu, krievu, baltkrievu, poļu un vācu valodu. Ar vārdnīcas palīdzību lasījis grāmatas franču valodā.

Pēc tautības baltkrievs, aktīvi iesaistījās Baltkrievu biedrības darbā, sāka rakstīt dzeju, bet viss latviskais vienmēr bija tuvs un cienījams.

Baltkrievu valodā E. Vaivodišs uzrakstījis ap simts dzejoļu. 1926. gadā iznāca viņa pirmais dzejoļu krājums.

Savā 100. dzimšanas dienā E. Vaivodišs saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu.

Publicētie darbi

  1. Вайвадзиш Э. Вершы, паэма, згадкi./ Уклад., ред. i. каментарий С. Панiзьнiка.- Минск: Нацыянальны навукова-асветны центр iмя Ф. Скарыны, 1996. - C.64

  2. Привятание // Эзерземе.- (1998, 21 авг.)

             Literatūra

  1. Dubovskis V. Tāds, lūk, ir mans ceļš // Ezerzeme. – (1997, 4. febr.), 1., 4. lpp.- T.p. krievu val. laikr. “ Эзерземе” - (1997, 4. febr.), 1., 4. lpp.

  2. Gekiša Janīna. In Memoriam // Ezerzeme. – (2000, 31. marts). - T.p. krievu val. laikr. “Эзерземе”- (2000, 31. marts)

  3. Gekiša Janīna. Noslēdzies gadsimta skolotāja Eduarda Vaivodiša cildenais mūžs // Latgales Laiks. - (2000, 31. marts)

  4. Gončarovs Aleksejs. Dzejnieka un skolotāja mūžs // Ezerzeme.- (1997, 14. febr.), 1. lpp.-  T.p. krievu val. laikr. “Эзерземе” - (1997, 14. febr.), 1. lpp.

  5. Mūžs jau otrajā simtā // Latgales Laiks. - (1999, 4. febr.)

  6. Panizniks S. Skolotājs, dzejnieks, pilsonis // Ezerzeme.- (1992, 4. febr.).- T.p. krievu val. laikr. “Эзерземе” - (1992, 4. febr.)

  1. Siliņa Dž. Sveicam Eduardu Vaivodišu! // Izglītība un Kultūra. – (1997, 6. febr.)

  2. Tāds, lūk, ir mans ceļš // Ezerzeme. – (1997, 4. febr.), 1., 4. lpp.- T.p. krievu val. laikr. “Эзерземе”- (1997, 4. febr.), 1., 4. lpp.

  3. Zinkeviča O. Atstājot dziļas pēdas // Ezerzeme. – (1999, 5. febr.), 1. lpp.- T.p. krievu val. laikr. “Эзерземе” - (1999, 5. febr.), 1.lpp.

  4. Гартованова С. Вайводишь из Вайвод // СМ.- (1997, 6 марта)

  5. Гартованова С. Латгальскому поэту 101 год // СМ.- (1998, 8 февр.), C.3

  6. Baranovska I. Simts gadi mūža – Dieva dāvana //  http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2004/3/9/17979

  

uz augšu