DZEJNIEKI, RAKSTNIEKI SĀKUMS PALĪGS

MEDARDS BRAZEVIČS...

KAZIMIRS BUIŅICKIS

CECĪLIJA DINERE

GRIGORIJS GONTMAHERS

VALDIS GRANTS - KRĀSLAVIETIS

JĀNIS JAUNSUDRABIŅŠ

JEĻENA JELOVSKA

ĀDOLFS LOČMELIS

IGORS MENŠČIKOVS

NAAIZMĒRSTULE

NORBERTS NEIKŠANĪTS

AIVARS OZOLIŅŠ

KONSTANTĪNS RAUDIVE

ANNA RODE

ALEKSEJS SOLOVJOVS

KONSTANTĪNS STRODS-PLENCINĪKS

EDUARDS VAIVODIŠS

SERGEJS ŽUKOVS

KONSTANTĪNS AIZPURS

KOLETA ANDŽĀNE

MARIJA ANDŽĀNE

 Dzīve un radošā darbība

Medards Brazevičs (19.12.1937 - 28.01.1998) ir dzimis Krāslavā. 1949. gadā viņa ģimene tiek izvesta uz Sibīriju. Tur M. Brazevičs absolvē Nižņeirtišas vidusskolu – skolas vēsturē viņš paliek kā pirmais medaļas ieguvējs, bet Omskas Pedagoģiskajā institūtā viņu ar sudraba medaļu uzņem bez iestājpārbaudījumiem. 1957. gadā Brazeviči izmanto pirmo iespēju atgriezties Latvijā. Medards nokārto dokumentus, lai varētu turpināt studijas Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, un augstskolu pabeidz ar izcilību. Saņem norīkojumu strādāt Šķeltiņu septiņgadīgajā skolā.

Medardam Omskā paliek studiju gadu mīlestība. Par spīti radu protestiem un pierunāšanai, viņš tomēr aizbrauc uz Sibīriju. Sibīriete Jūlija arī negrib pamest Irtišas krastus. Tur jaunajam pārim piedzimst Alīna un Antons, kuriem vecāki palīdz iegūt augstāko izglītību.

Omskā M. Brazevičs atkal atgriežas Omskas Pedagoģiskajā institūtā, bet jau kā pasniedzējs. Pēc kāda laika viņš dodas uz studijām Tomskā, pēc studiju beigām viņš Viļņā aizstāv zinātņu kandidāta disertāciju. Pēc tam ilgstošu laiku strādā Sibīrijas valsts auto ceļu akadēmijā par ģeometrijas katedras vadītāju. Matemātika ir M. Brazeviča aicinājums.

Visu dzīvi Medards skumst pēc savas neaizmirstamās Krāslavas. Katru vasaru, nevienu neizlaižot, viņš pavada dzimtajā Latgalē.

Medardam Brazevičam patik būt vienatnē ar makšķeri un burtnīcu. Viņa labākie dzejoļi top putnu dziesmām un viļņu šalkām skanot.

Kad kļūst skaidrs, ka Medarda dienas ir skaitītas, radi izpilda krāslavieša pēdējo vēlēšanos – nomirt dzimtenē. Un Medardu Brazeviču apbedī tur, kur viņš vēlējies – poļu kapos blakus vectēvam.

Publicētie darbi

  1. Brazevičs M. Отчизна. Mana Krāslava. Jēkabpils: SIA „Erante”, 2007.- 12. – 21. lpp.

  2. Бразевич М.В. Краслава моего детства.- Омск, 1998.- C.110

  3. Бразевич М. Прощание со школой // Соц. путь.- (1957, 9 июля)

  4. Brazevičs, M. Persteņa ezers //                                             http://www.kraslava.lv/portal/kraaslavas-novads/vesture/ezeriunupes/

Literatūra

  1. Gončarovs A. Pēdējā tikšanās // Ezerzeme.- (1998, 20. febr.) - T.p. krievu val. laikr. “Эзерземе”- (1998, 20. febr.)

  2.  Медард Витольдович Бразевич. Поет и математик //    http://www.univer.omsk.su/omsk/art/brazevich/index.htm

 

uz augšu