IEVADSKRĀSLAVA SENAJOS LAIKOSGRĀFU PLĀTERU LAIKS...KRĀSLAVA PĒC PLĀTERU LAIKIEM

 

Plāteru dzimtas koks...

Jans Ludvigs Plāters (1693–1736)

Konstantīns Ludvigs Plāters             (1722-1778)...

Augusts  Hironims Hiacints Plāters (1750-1803)

Ādams Antonijs Onufrijs Plāters  (1790-1862)

Edvards Jans Ādams Plāters (1826-1865)

Marija Stefanija Anna Franciska Plātere (1862-1947)

 

Plāteru laiks Krāslavā

 

 

Plāteru devums Krāslavai

 

§

Konstantīns Ludvigs Plāters - grāfa Jana Ludviga Plātera dēls. Bez Krāslavas no tēva Konstantīns Plāters mantoja Kombuļu, lndricas, Isnaudas muižas.

Inflantu stārasta, Polockas kastelāns, Baltā ērgļa ordeņa kavalieris (1754), Aleksandra Ņevska ordeņa kavalieris, Mstislavas vojevoda Rečas Pospolitas sūtnis Krievijā.

K. L. Plāters Krāslavā būvē tirgus laukumu un rātsnamu, aicina no Polijas un Vācijas amatniekus, kas te izvērš samta, tūka aušanu, juvelierizstrādājumu, spēļu kāršu ražošanu, krāsns podiņu izgatavošanu.

1759. gadā ceļ trīsstāvīgu bibliotēkas ēku, kurā glabājās ap 20000 grāmatas un 18. gs. tā bija viena no lielākajām bibliotēkām Inflantijā. No 1755. līdz 1767. gadam Krāslavā tiek celta sv. Ludvika baznīca. Konstantīns Ludvigs vienlaicīgi ir arī Krāslavas garīgā semināra, pirmās augstskolas Latvijā, dibinātājs.

Ap 1765. gadu tika sākta jaunās pils celtniecību. Ap 1770. gadu Krāslavā un tās apkārtne apgrozībā parādījās grāfu Plāteru nauda - kuponi, uz kuriem bija attēlots dzimtas ģerbonis.

Ne mazāk svarīga loma Krāslavas attīstībā ir grāfa K. L. Plātera sievai Augustei Plāterei. 1776. gadā ar grāfienes Augustes gādību un finansiālo palīdzību no Romas uz Krāslavu tiek atvestas sv. Donata relikvijas. Grāfienes aprūpē atradās arī žēlsirdīgo māsu klosteris, slimnīca un sv. Vincenta kapela.

Konstantīns Ludvigs Plāters mirst 1778. gadā un apbedīts Krāslavas baznīcas kriptā. Konstantīnam Ludvigam un Augustei Plāteriem bija 6 bērni — 3 meitas un 3 dēli.

§

© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008