 |
|
    |
|
|
Plāteru dzimtas koks... Jans Ludvigs Plāters (16931736) Konstantīns Ludvigs Plāters (1722-1778) Augusts Hironims Hiacints Plāters (1750-1803) Ādams Antonijs Onufrijs Plāters (1790-1862) Edvards Jans Ādams Plāters (1826-1865) Marija Stefanija Anna Franciska Plātere (1862-1947)...
|
§ Pēc tēva Edvarda Jana Plātera nāves, Krāslavu mantoja viņa trīs gadus vecā meita Marija Stefanija Anna Franciska Plātere. Līdz pat Marijas precībām Krāslavas īpašumus pārvaldīja viņas aizbildnis grāfs Jevgeņijs, kurš saimniecības lietām veltīja gauži maz uzmanības. Grāfs Jevgeņijs bija reliģiozs cilvēks, tādēļ ļoti daudz laika pavadīja baznīcā un dažādos labdarības pasākumos. Bet galvenais viņa uzdevums bija atrast Marijai līgavaini no Broel Plāteru dzimtas. Jaunā grāfiene Marija bija spiesta apprecēties ar savu radinieku, piektās pakāpes brālēnu Gustavu Plāteru (1849-1923), jo pēc dzimtas tradīcijām Krāslavas īpašnieku uzvārds nedrīkstēja mainīties un visiem īpašumiem jāpaliek ģimenē. Gustavs un Marija bija pēdējie Krāslavas īpašnieki. 1910.gadā Krievijas ministrs Vainovskis piedāvāja Krāslavas īpašniekiem pārdot Krāslavas muižu par 2 miljoniem zelta rubļu, bet grāfs atteicas.1912.g. Krāslavā sāka strādāt neliela elektrostacija. 1914.g. iedzīvotāju skaits Krāslavā 10 500 cilvēki. 1916.g. daudz vērtīgu mantu grafi aizsūtīja uz Pēterburgu, kur tās arī pazuda. 1917.gadā apstākļi piespieda grāfus doties prom. Pēc valsts zemes reformas Marijai Plāterei piederēja tikai 52 hektāri zemes un nekustamais īpašums Krāslavas centrā, viņa to pārdeva un aizbrauca uz Madridi. Tur dzīvoja vienkāršā dzīvoklī Barbjeri ielā 18, 2. stāvā. Pēdējo reizi grāfiene Marija bija atbraukusi uz Krāslavu 1928.gadā, kad dzimtas rezidencē jau bija izvietota Krāslavas valsts ģimnāzijā. Grāfs Gustavs mira Rīgā 1923. gadā, bet Marija Plātere Madridē 1947. gadā. Mantinieku Gustavs un Marija neatstāja. Tāda bija Krāslavas grafu Plāteru dzimtas vēsture laikmetu griežos. § |
|
|
|
|
© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008 |
|
