S Ā K U M S

K R Ā S L A V A S  N O V A D N I E K I

P A L Ī G S

VIKTORS ĻEBEDEVS

Viktoram Ļebedevam sports ir sirdslieta jau kopš bērnības. Krāslavas rajona izlases komandas sastāvā debitēja republikāniskajās sacensībās, taču neveiksmīgi. Taču šajās sacensībās svarcēlāju no provinces pamanīja treneris Pēteris Josts un uzaicināja Viktoru uz treniņnometni Rīgā. Neatlaidība un mūsdienīgā metodika, un Ļebedevs jau pēc diviem mēnešiem kļūst par Latvijas čempionu junioru vidū (svarā līdz 67 kg). Tajā pašā 1965. gadā republikas lauku izlases komandas sastāvā Viktors piedalās PSRS čempionātā un Ļeņingradā veic pirmās klases sportista normu.

Tālāk seko Ziemeļu flote. Sargkuģa kravas telpas mašīnistu nosūta uz sporta rotu, kur viņš turpina svarcēlāja karjeru. Divas reizes V. Ļebedevs kļuva par Ziemeļu flotes čempionu un viņam tika piešķirts Murmanskas apgabala pirmā svarcēlāja tituls svara kategorijā līdz 75 kg.

Pēc dienesta V. Ļebedevs strādāja par fizkultūras skolotāju Indras vidusskolā, kokapstrādes rūpnīcā. Laimīgs gadījums viņu saveda kopā ar lauku skolotāju un Daugavpils treneri Vladimiru Tarasovu, ne bez kura palīdzības 1970. gadā Viktors kļūst par Latvijas lauku sporta spēļu uzvarētāju. Pēc gada tiek iegūts republikas lauku rekords (147kg), kas tiek paturēts tieši desmit gadus.

Tiklīdz Latvijā radās jauns sporta veids – pauerliftings (smagatlētikas paveids, kas ietver sevī trīs disciplīnas: svaru stieņa spiešana guļus, svaru stieņa vilkme no zemes un piesēdienu izpildīšana ar svaru stieni uz pleciem), Ļebedevs ar visu nopietnību pieteicās arī spēka trīscīņā. 2001. gadā, Latvijas pauerliftinga veterānu čempionātā Rīgā, V. Ļebedevs izcīnīja zelta medaļu. Viņš piedalījās svara kategorijā līdz 82,5 kg, dalībnieku vecums bija no 50 līdz 60 gadiem. Iegūtie rezultāti: pietupieni ar stieni – 170 kg, balstā guļus – 125 kg, rāvienā – 190 kg. Par uzvarētāju viņš kļuva jau trešo čempionātu pēc kārtas.

Taču 1999. gadā Jelgavā notikušajā Latvijas čempionātā pauerliftingā veterāniem V. Ļebedevs uzstādīja personīgo rekordu: pietupieni ar stieni – 180 kg, balstā guļus – 125 kg, rāvienā – 210.

Literatūra:

  1. Gončarovs A. Otrā piedzimšana // Ezerzeme. – (1999, 27. jūl.) –T.p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (1999, 27. jūl.)

  2. Dubovskis V. Divas balvas no divām iespējamām // Ezerzeme.- (2001, 10. jūl.) - T.p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (2001, 10. jūl.)

  3. Dubovskis V. Spēkavīru izpriecas // Ezerzeme.- (1998, 17. nov.) - T.p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (1998, 17. nov.)

  4. Dubovskis V. Sveiciens no Babītes // Ezerzeme.- (1999, 16. jūl.) - T.p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (1999, 16. jūl.)

  5. Dubovskis V. Tūkstošgades pirmais zelts // Ezerzeme.- (2001, 25. maijs).- T.p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (2001, 25. maijs)

  6. Dubovskis V. Uzvaras prieks // Ezerzeme. – (2000, 7. jūl.) – T.p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (2000, 7. jūl.)

  7. Dubovskis V. Viktors + Anatolijs = komanda! // Ezerzeme.- (2000, 30. maijs) – T.p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (2000, 30. maijs)

  8. Rancāns Antons. Antons Arnicāns joprojām labā sportiskā formā // Vietējā Latgales Avīze.- (2006, 4. aug.)

  9. Rancāns Antons. Latgales sportisti veiksmīgi startē Eiropas čempionātā svaru bumbas celšanā // Vietējā Latgales Avīze. – (2006, 20. okt.)

  10. Гончаров Алексей. Второе рождение // Вести Cегодня.- (1999, 27 июля)

uz augšu

© Krāslavas centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2007