Krāslavas novadnieki

Loskis piedzima kā astotais bērns saviem vecākiem, taču kopumā ģimenē bija piecpadsmit bērnu. Krāslavai Loska dzīvē pieder tikai agrā bērnība. Taču ap 1933. gadu, kad N. Loskis sāka rakstīt savu automonogrāfiju, viņš atainoja epizodes no bērnības atmiņām par Dagdu.

Neskatototies uz līdzekļu ierobežotību, vecāki visus bērnus gatavoja augstākās izglītības iegūšanai. Tēva nāves gadā, 1881. gadā, N. Loskis tika uzņemts Vitebskas klasiskās ģimnāzijas pirmajā klasē. Māte pati sagatavoja viņu eksāmeniem. Vēlāk viņa ar jaunākajiem bērniem, lai arī tie varētu turpināt izglītību, pārbrauca uz Vitebsku.

Ģimnāzijas gados Loskis aizrāvās ar ateismu un sociālisma mācīšanu. Par to 1887. gadā viņš tika izslēgts no ģimnāzijas bez tiesībām iestāties citās mācību iestādēs. Bet vēlēšanās mācīties bija ļoti liela – jaunietis ar kontrabandistu palīdzību, bez ārzemju pases šķērsoja robežu un aizbrauca uz Cīrihi. Pēc diviem gadiem viņš atgriezās Vitebskā bez panākumiem.

Pateicoties draugu rūpēm par jaunieša likteni, Loskis dabūja atļauju un iestājās Pēterburgas universitātē, kur specializējās psihofizioloģijā. Pēc trim gadiem viņš nolemj turpināt studijas tomēr vēstures un filozofijas fakultātē. Šajā laikā viņš iepazīstas ar krievu filozofijas domas izcilajiem pārstāvjiem; viņš tulko Kanta, Šellinga, Hēgeļa darbus.

1904.-1905. gadā tiek publicēts viņa darbs “ Mistiskā empīrisma pamatojums”. Šī grāmata, kas pēc tam tika izdota vācu un angļu valodā, izvirzīja Nikolaju Loski vadošo krievu filozofu skaitā. Vēlāk viņš mainīja grāmatas nosaukumu, nosaucot to par “Intuitīvisma pamatojumu”. Ar šo terminu ir saistīta filozofa Loska filozofijas pamatideja.

Kopš 1905. gada līdz tās likvidēšanai N. Loskis ir konstitucionālās demokrātu partijas biedrs. Viņa politiskie principi bija demokrātija un tiesiskā valsts.

Pusgadsimtu N. Loskis ir pasniedzējs. Bijušais Pēterburgas universitātes profesors emigrācijā pasniedza filozofiju Anglijas, Slovākijas, ASV augstskolās. Viņa pētījumu rezultātā radās fundamentālais darbs “Krievu filozofijas vēsture”.

N. Loskis 1922. gadā tika izsūtīts uz Vāciju. Viņš nomira trimdā, Parīzē, 94 gadu vecumā.

Literatūra:

Dzimis Kreslavskas miestā // Ezerzeme.- (1993, 26. janv.) – T.p. krievu val. laikr. “ Эзерземе” - (1993, 26. janv.)
Losskis Nikolajs. Par Baznīcas vienotību / Tulk. Inguna Miļūna // Solis.- (1993, 2. jūl.) – T.p. krievu val. laikr. “Солис” - (1993, 2. jūl.)
Z.A. … Bet viss un visā ir Kristus // Solis.- (1993, 2. jūl.), 4. lpp. – T.p. krievu val. laikr. “Солис” - (1993, 2. jūl.)