S Ā K U M S

K R Ā S L A V A S  N O V A D N I E K I

P A L Ī G S

Juris Georgs Kociņš dzimis 1926.gada 3. janvārī Jelgavā. Zinātnieks, ķīmiķis farmaceits Austrālijā, Latvijas izglītības mecenāts.

Tēvs bija robežsargu rotas komandieris kapteiņa pakāpē, tāpēc ģimene bieži mainīja dzīvesvietu. Māte Katrīna Kociņa – ārste akušiere. 1930. gadā tēvam nāca norīkojums uz Krāslavas pusi. Robežsargu rota bija izvietota Daugavas kreisajā krastā pretī Krāslavai, Priedainē. Krāslavā J. G. Kociņš beidza 4-klasīgo pamatskolu un 1939.gadā absolvēja 6-klasīgo Krāslavas Valsts pamatskolu, iestājās ģimnāzijas pirmajā klasē, ko pabeidza 1940.gada pavasarī. Vasarā, pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā, tēvam bija jāatstāj dienests Krāslavas apkaimē un ģimene aizbrauca uz Skaistkalni. 1941.gadā tēvs demobilizējās un pārbrauca uz Kuldīgu, kur Juris turpināja mācības Viļa Plūdoņa ģimnāzijā, ko arī absolvēja. 1944.gadā gan tēvs, gan dēls tika iesaukti leģionā. Dēls kara lauku izgāja bez neviena ievainojuma. Pēckara laikā nonāca Vācijā, kur satikās ar māti Katrīni. Tēvs cīnījās Kurzemes cietoksnī un pēc armijas kapitulācijas kā karagūsteknis tika nosūtīts uz Krieviju.

Vācijā, Pinnebergā J. G. Kociņš uzsāka studijas. Pēc izceļošanas no Vācijas, abi ar māti apmetās Austrālijā. Juris Kociņš turpināja studijas Melburnas Karaliskajā tehnoloģijas koledžā, apgūstot bioķīmiķa specialitāti, 1959. gadā ieguva maģistra grādu un uzsāka darbu kā farmaceits – ķīmiķis Austrālijas Seruma laboratorijā Melburnā. Vēlāk veica pētniecisko darbu, bija pazīstams radošajās zinātnieku – pētnieku aprindās. Tēvs strādāja ogļraktuvēs, cieta avārijā un 1947.gadā kā invalīds tika atbrīvots. 1961.gadā viņš saņēma atļauju izbraukt pie ģimenes uz Austrāliju, bet cerībām nebija lemts piepildīties – viņš mira Latvijā nepietiekošas medicīniskās palīdzības dēļ.

Kā visi latvieši svešumā, Juris Kociņš sapņoja par dzimteni. Saikni ar kādreizējiem Krāslavas skolas biedriem nodibināja, pateicoties Krāslavas ģimnāzijas 70 gadu jubilejai, kad Austrālijas latviešu žurnālā ”Gredzens”, ko rediģēja un izdeva ģimnāzijas 1934. gada absolvents priesteris Staņislavs Gaidelis, tika publicēts aicinājums atsaukties bijušos absolventus un skolēnus.

1992. gadā J. Kociņš ar savu dzīves biedri Elizabeti Cade pēc ilgiem gadiem pirmo un vienīgo reizi apmeklēja Latviju, mīļākās vietas Krāslavā un Kuldīgā. 1993.gadā viņš ģimnāzijai atsūtīja 11 lielas kastes ar grāmatām, tā bija visa viņa bibliotēka. Tas bija pirmais „Draudzīgā aicinājuma” iesākums.

1995.gada 15.februārī Juris Kociņš aizgāja mūžībā. Viņš ir apglabāts Austrālijā, blakus mātei, bet Rīgā, Miķeļa kapos Kociņa tēva piemineklī ir iekalts arī dēla Jura vārds. Juris Georgs Kociņš atstāja testamentu, kura mērķis ir palīdzēt Latvijas jaunatnes izglītošanā. Izpildot testamentu ir nodibināts Georga Jura Kociņa fonds, kura līdzekļi līdzīgās daļās ir novēlēti Krāslavas un Kuldīgas ģimnāzijām, lai veicinātu jauniešu studijas augstskolās un uzlabotu skolu materiālo bāzi.

Kopš 1996. gada Krāslavas ģimnāzijā ir izveidota Stipendiju fonda komiteja.

Stipendijām un projektiem fonds katru gadu piešķir 20 000 – 22 000 AUD, no šīs summas katru gadu 13-15 stipendiāti tiek atbalstīti ar 30 Ls mēnesī. Fonds darbojas arī pateicoties Jura dzīvesbiedrei Elizabet Cade, kura piekrita fonda izveidošanai.

Krāslavas ģimnāzijas bioloģijas kabinets ir nosaukts Georga Jura Kociņa vārdā. Kabinetā notiek stipendiātu saieti, ir iekārtots stends ar materiāliem no Jura Georga Kociņa dzīves.

Literatūra:

  1. Gekiša Janīna. Jura Kociņa fonds // Ezerzeme. - (1996, 21. jūn.) – T.p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (1996, 21. jūn.)

  2. Georgs Juris Kociņš. Karavīri Vācu armijā (Latviešu leģionā un citos formējumos) // http://www.gramata21.lv/vesture_legions.html

  3. Lapkovskis Aleksandrs. Juris Georgs Kociņš // http://www.gramata21.lv/users/kocins_georgs

uz augšu

© Krāslavas centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2007