Krāslavas novadnieki

NAUMS ĀRONSONS

Naums Āronsons dzimis 1872. gadā Krāslavā. Tēlnieks.

Nabadzīgajā ebreju ģimenē viņš bija devītais bērns. Bērnībā viņš varēja stundām ilgi lipināt putnu, zvēru cilvēku figūriņas. Kad zēnam bija vienpadsmit gadu, viņš izveidoja no māla izpūrušu puišeli ar lielām acīm, kurš ļoti līdzinājās viņam pašam.

Sešpadsmit gadu vecumā N. Āronsons devās uz Viļņu, kur iestājās I. Trutņeva zīmēšanas skolā un nodarbojās tieši ar tēlniecību. Pēc diviem gadiem viņš nosūtīja darbus un dokumentus uz Pēterburgas mākslas akadēmiju. Atbildē bija teikts, ka darbi pelna visaugstāko novērtējumu, taču mācībām akadēmijā trūkst nepieciešamās izglītības.

Drīzumā nabadzīgais jauneklis, bez franču valodas zināšanām, nokļuva Parīzē. Dzīvojot pusbadā, viņš strādāja dienu un nakti. Pateicoties neatlaidīgam darba, viņš kļuva par slavenu tēlnieku. Nodzīvojot lielāko sava mūža daļu Parīzē, tēlnieks nezaudēja sakarus ar dzimteni. Līdz 1907. gadam, kamēr bija dzīvi viņa vecāki, Āronsons ik gadu brauca uz Krāslavu.

1904. un 1909. gadā Parīzē N. Āronsons tikās ar Ļeņinu. 1925. gadā tēlnieks Āronsons izveidoja no ģipša krūšu, bet pēc astoņiem gadiem atkārtoja šo darbu sarkanajā marmorā. Tagad šis krūšutēls atrodas Ļeņina Centrālajā muzejā.

Kad vācu karaspēks okupēja Parīzi, N. Āronsonam izdevās emigrēt uz ASV, taču lielākā daļa viņa darbu gāja bojā Varšavas geto.

Tēlnieks mira 1943. gadā Ņujorkā.

Novadnieka vārds Krāslavā ir iemūžināts – viņa vārdā ir nosaukta Krāslavas pilsētas iela.

Literatūra:

Bukeviča Dzintra. Tēlnieks no Krāslavas // Daugavas raksti. No Koškovciem līdz Daugavpilij. Rīga: Latvijas kultūras fonds, 1996.- 83.- 88. lpp.: il.
Skulptors Naums Āronsons // Izcilie Krāslavas novada ļaudis un viņu darbība mākslas, kultūras, zinātnes veicināšanā. Krāslavas ģimnāzijas skolotājas Janīnas Gekišas radošais darbs. 1998.- 24.- 26. lpp.
Gekišs, V. Novadnieka piemiņai // Komunisma Ausma.- (1988, 23. apr.) - T.p. krievu val. laikr. “Заря коммунизма” - (1998, 23 апр.)
Jakubovskis Andrejs. Viņš sapņoja atveidot jauno cilvēku … // Ezerzeme.- (2004, 22. jūn.), 2. lpp. – T. p. krievu val. laikr. “ Эзерземе” - (2004, 22. jūn.)
Šacs-Aņins Maksis. Manas dzīves un darba pamat stimuli (Atmiņu fragmenti) // Karogs.- Nr.1(1970), 127.-128. lpp.
Vagule Ausma. “Krāslavas skolnieks” // Liesma. – Nr.11(1969),5. lpp.
Долинский Михаил, Черток Семён. Ленин в красном мраморе // Москва, 1964, Nr.4, C.161.- 167.
Ильич с буржуазным лицом // Час. - Nr. 207 (2003, 5 сент.)
Н. Аронсон. Автобиография. / Публикация М. Гланц // Вестник еврейского университета в Москве. Nr. 2 (18).- Москва, 1998. Иерусалим 5759., 278.- C.302