Tēvs Staņislavs Škutāns ir dzimis 1901.gada 16. novembrī Krāslavas rajona Kombuļu pagasta Lielo Unguru ciemā. Katoļu priesteris, vēsturnieks un tautas darbinieks. Mācījās Krāslavā un Dagdā. Pēc Aglonas ģimnāzijas beigšanas devās uz Viļānu klosteri, pēc noviciāta gada pāriet uz Rīgas Garīgo semināru. 1927. gadā iestājās Marijanu kongregācijā. Par priesteri tika iesvētīts 1930. gada 6. aprīlī Rīgā. Priesteris būdams, S. Škutāns iestājās Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. Garīgā priekšniecība viņu nosūtīja uz Aglonas ģimnāziju kā vēstures skolotāju. Studijas LU tiek turpinātas paralēli darbam Aglonas ģimnāzijā. 1940. gadā kā priesteris kalpojis Talsos. 1942./43. un 1943./44. mācību gadā tēvs S. Škutāns bija lektors Rīgas metropolijas garīgajā seminārā, bet 1943./44. mācību gadā arī lektors LU Romas katoļu teoloģijas fakultātē. Šajā laikā viņš uzrakstīja darbu Liturģiskais gods vēsturiski cronoloģiskā skatejumā, par ko ieguva teoloģijas kandidāta grādu. 1944. gadā Otrais pasaules karš tēvu S. Škutānu aizved uz Vāciju, bet 1945. gada rudenī viņš jau ir Romā marijanu tēvu galvenās centrāles mītnē. Tur svētā Anselma augstskolā viņš iegūst liturģijas doktora grādu. No 1945. līdz 1963. gadam tēvs S. Škutāns dzīvoja Romā, veicot svarīgus pienākumus Marijanu kongregācijas administrācijā. No 1952. līdz 1957. gadam viņš bija šīs kongregācijas ģenerālpadomnieks, bet no 1957. līdz 1963. gadam Marijanu kongregācijas ģenerālpriekšnieks. Pirmo reizi latviešu katoļu Baznīcas vēsturē latvietis bija kļuvis par starptautiskas kongregācijas vadītāju. Visā uzturēšanās laikā Romā S. Škutāns bija tiešā saskarē ar Romas pāvestu. 1963. gadā tēvs S. Škutāns pārcēlās uz ASV un apmetās uz dzīvi Marijanu kongregācijas mītnē Čikāgā. Arī tur viņš veica ordeņa pienākumus bija prāvests Aglonas Dievmātes baznīcā Čikāgā. Amerikā S. Škutāns turpināja un izvērsa pētniecisko darbību. Viņa interešu lokā ietilpa Marijas kults, Marijanu centieni šo kultu padziļināt, nostiprināt ticības pamatus, kā arī pētīt Latgales vēsturi, kultūru un valodu. Līdzās tam viņš aktīvi iekļāvās arī visās trimdas aktivitātēs. Tēvs Staņislavs Škutāns mira 1995. gada 25. februārī 94 gadu vecumā. Viņš ir apglabāts Čikāgā svētā Kazimira kapos Marijanu tēvu kapu nodalījumā. Tēva Staņislava Škutāna publicētie darbi: 1923. gadā tēvs Škutāns sarakstīja Svētās Katres dzīve, 1924. gadā Svētā Stefana dzīve. Viņš ir publicējis apcerējumus par reliģisku audzināšanu Zīdūnī, Katōļu dzeivē un Latgolas Vōrdā. 1953. gadā sarakstījis darbu Misionāru darbība Latgalē , 1954. gadā Dieva Mātes kults un Māras zeme, 1973. gadā No marijāņu 300 gadu vēstures, 1974. gadā Dokumenti par klaušu laikiem Latgalē, 1980. gadā Katōļticības vēsture un katehisms. St. Škutāns, M.I.C. Daži dati nu katōļu bazneicas dzeives Latvijā (19. godu symta 2. pusē) (1. turpynōjums) // Dzeive.- Nr.134 (1977, apreļs junijs), 7.- 12. lpp. St. Škutāns, M.IC. Latgola un latgali pyrms un pēc Rēzeknes kongresa // Dzeive.- Nr.153 (1983, janvars apreļs), 19.- 26. lpp. St. Škutāns. Latgaļu mentalitates veidōtōji faktori (Muiža, bazneica, krūgs) // Dzeive. Nr.148 (1981, majs augusts), 8.-13. lpp. Literatūra:
|
|
© Krāslavas centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2007 |