Jānis Stepiņš ir dzimis 1945. gada 6. februārī. Katoļu priesteris. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīmi (1997. gadā) Jānis Stepiņš audzis dievbijīgā ģimenē starp Pušu un Zosnu. Bērnībā savu brīvo laiku ziedoja kalpošanai par ministrantu sv. Misēs, nosoļojot septiņus kilometrus no Maltečkas līdz dievnamam. Pirmo izglītību ieguva Baltezera pamatskolā Dorotpolē. Ceļu uz Rīgas Garīgo semināru izvēlējās pēc ilgākām nopietnām pārdomām, kad pēc Maltas vidusskolas bija pastrādājis Rēzeknes MRS Maltas mežniecībā, nodienējis savu laiku padomju armijā Murmanskas apgabalā. Rīgas Garīgajā seminārā iestājās 1971. gadā. 1976. gada maijā Rīgā, Svētā Jēkaba katedrālē, bīskaps Julians Vaivods Jāni Stepiņu iesvētīja par priesteri. Primīcijas dievkalpojums Pušas baznīcā bija 1976. gada jūnijā, tie iekrita pirmajos Vasarsvētkos. Pirmā darba vieta bija Aglonas draudze, tur pildīja vikāra pienākumus. Tad sekoja kalpošana Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē. J. Stepiņš kalpoja arī Bukmuižā (Ezerniekos), Beresnes (Krāslavas dekanāts) un Rundānu draudzēs (Ludzas dekanāts). Dagdā nostrādāja visilgāk (no 1987. līdz 1998. gadam), veicot dekāna pienākumus. 1998. gadā atgriezās Aglonā, apkalpoja arī Bērzgales draudzi. Aglonas draudzi un Aglonas dekanātu vadīja līdz 2001. gadam. 2001. gada Vasarsvētkos nosvinēja priesterības 25 gadu jubileju. Kopš 2001. gada ir Preiļu Romas katoļu draudzes prāvests, dekāns. Jānim Stepiņam ir lieli nopelni sakrālo celtņu, priekšmetu restaurācijas un remontu darbu organizēšanā un vadīšanā. Visās baznīcās, kur viņš strādāja, tika veikti lielāki vai mazāki remontdarbi. Viņš vadīja Krāslavas rajona Boltu svētā Miķeļa kapelas rekonstrukcijas darbus, draudzei atgūtā Andzeļmuižas dievnama izbūves darbus, veica Aglonas bazilikas fasādes vispārīgo remontu. 2001. gadā organizēja Rušonas katoļu baznīcas restaurācijas darbus. 2002. gadā Riebiņu katoļu baznīcas torņu restaurācijas darbus. No 2002. gada līdz 2006. gadam organizēja un vadīja 1817.gadā celtās Preiļu muižas kapelas restaurācijas darbus un tagad šo kultūrvēsturisko objektu, kura interjeru grezno sakrāla rakstura gleznas, arī no iekšpuses var apskatīt gan preilieši, gan ciemiņi.
|
|
© Krāslavas centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2007 |