S Ā K U M S

K R Ā S L A V A S  N O V A D N I E K I

P A L Ī G S

JĀNIS JĀZEPS JALOVECKIS

Jānis Jāzeps Jaloveckis dzimis 1817. gadā Ilūkstē, Zībergu – Plāteru pilsētiņā.

Garīdznieks, misionārs, Krāslavas garīgā semināra pēdējais rektors.

J. Jalovecka vecāki bija šļahtas, taču bagāti nebija. Par to liecina fakts, ka dēls klostera skolās izmantoja atvieglotu izglītības iespēju, kas deva iespējas mācīties Ilūkstes misionāru jeb lācaristu vadītā pamatskolā un vidusskolā, ko pabeidza 1835. gadā. Jau astoņpadsmit gadu vecumā Jaloveckis iestājās Lācaristu kongregācijā. Tā kā lācaristi sevi neuzskatīja par mūkiem, tad Jaloveckis nolēma kļūt par garīdznieku. 1835. gadā viņš iestājās Viļņas Pestītāja kalna seminārā. 1839. gadā tika saņemta subdiakona svētība un J. Jaloveckis tika nosūtīts uz Krāslavu par bīskapijas semināra regenta (vadītāja) vietnieku un baznīcas vēstures pasniedzēju. 1840. gadā J. Jaloveckis tika iesvētīts par priesteri, 1841. gadā jaunais priesteris tika ievēlēts par Garīgā semināra vadītāju. 1843. gadā seminārs tika slēgts. Tātad –                      J. Jaloveckis bija pēdējais semināra rektors.

Garīgā semināra rektors bija  sagatavojis pārskatu par semināra darbību, par iesvētītajiem priesteriem Krāslavā 87 Garīgā semināra pastāvēšanas gadu laikā (kopskaitā Krāslavas Garīgajā seminārā tika iesvētīti 253 priesteri).

J. Jaloveckis uzturēja ciešus sakarus ar Dagdas kungu K. Buiņicki. Kazimira Buiņicka centieni par zemnieku brīvlaišanu bija zināmi plašā apkārtnē.

Pēdējos dzīves gados J. Jaloveckis bija savācis  daudzu muižu un arhīvu ziņas no Latgales novadiem, jo gribējis rakstīt to vēsturi. Materiāli pēc Jalovecka nāves palika nesakārtoti, iespējams, tos vēlāk izmantojis G. Manteifels un citi literāti. Pēc nāves vairāki darbi tika publicēti poļu valodā, galvenokārt tie bija vēsturiska rakstura.

Jāzepa Jalovecka dzīvesveids bija ļoti pieticīgs. Ļoti daudz darījis tautas garīgas izglītošanas labā – vadījis ticības mācības stundas Krāslavas zēnu un meiteņu tautskolā. Apmeklējis slimniekus. Prāvesta  pienākumus pildot, saaukstējies un guvis plaušu karsoni, no kā arī miris. Miris 1885. gada 31. janvārī. Apbedīts Krāslavas kapos blakus kapličai.

J.Jalovecka portrets atrodas Krāslavas katoļu baznīcā, kreisajā navā virs biktskrēsla. Šo portretu ap 1882. gadu bija darinājis pazīstams Pēterpils gleznotājs A. Harovskis.

Krāslavā Jāzepa Jalovecka piemiņa tiek saglabāta ielas nosaukumā.

Literatūra:

  1. Jānis Jāzeps Jaloveskis, misionārs, Krāslavas Garīgā semināra pēdējais rektors, Krāslavas prāvests, dziesminieks, vēsturnieks // Izcilie Krāslavas novada ļaudis un viņu darbība mākslas, kultūras, zinātnes veicināšanā. Krāslavas ģimnāzijas skolotājas Janīnas Geķišas radošais darbs. 1998.- 14.-16. lpp., portr.

  2. Leikuma Lidija. Krāslavas garīgais seminārs // Ezerzeme. – (1990, 6. sept.) – T. p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (1990, 6. sept.)

  3. Baranovska Inese. Krāslavas garīgais seminārs – pirmā augstskola Latvijā // http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2006/10/24/30391

uz augšu

© Krāslavas centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2007