S Ā K U M S

K R Ā S L A V A S  N O V A D N I E K I

P A L Ī G S

BOLESLAVS JAGELLOVIČS

Baznīckungs Boleslavs Jagellovičs kalpoja Piedrujas un Krāslavas draudzēs līdz 1909. gadam. Viņš redzēja priesteru trūkumu visā Mohilevas metropolijā, jo sevišķi Latgalē, kur četrus līdz sešus tūkstošus lielā draudzē bija tikai viens priesteris.

Krāslavā vēl bija saglabājusies piemiņa par Garīgo semināru. Baznīckungs Jagellovičs spēra riskantu soli, nodibinot slepenu skolu kandidātu sagatavošanai Garīgajam semināram. Slepenas skolas dibināšana skaitījās liels noziegums, tā uzturētājam bija paredzēts ceļš uz cietumu un uz Sibīriju. Baznīckungs skolu atvēra Daugavpilī, jo uzskatīja, ka lielākā pilsētā ir vieglāk paslēpties no policijas aģentiem. Skola sāka darboties kā pilnīgi slēgta mācību iestāde 1902. gada septembrī. Mājas grāmatā skolēni tika pierakstīti kā dažādu amatu mācekļi. Audzēkņi nedrīkstēja kopīgi parādīties uz ielām, viņiem  bija aizliegts draudzēties ar kaimiņu puikām, ciemoties pie radiem un paziņām. Internāta pārzine Petronela Labenec nodrošināja kārtību, viņa bija krievu virsnieka atraitne, tāpēc labi zināja policijas dabu un arī to, kā nokārtot konfliktus. Skola netika traucēta trīs gadus, kaut gan skolas atrašanās vieta vairākkārt tika mainīta.

1905. gadā politiskie apstākļi uzlabojās, tāpēc baznīckungs Jagellovičs 1905. gada pavasarī skolu pārcēla uz Krāslavu. Krāslavā viņš jau bija iedzīvojies un pēc baznīckunga Ferdinanda Smiļgeviča nāves palika par pilntiesīgu Krāslavas draudzes prāvestu. Viņš prata sadzīvot ar policijas priekšnieku, apsveicot viņu vārda dienā, uzlūdzot pie Lieldienu mielasta. Krievu policija tāpēc arī prata neredzēt, klusēt. Taču piesardzība tika ievērota arī Krāslavā – četras reizes internāta vieta tika mainīta, pēdējo reizi tā tika pārcelta uz klosteri.

Slepenais mācību centrs pastāvēja Krāslavā līdz 1909. gadam, kad Jagellovičs pārcēlās uz Minskas guberņu.

Skolas pastāvēšanas laikā no 1902. līdz 1909. gadam skolu beidza ap 80 skolēnu. Ja kāds arī  vēlāk nevēlējās kļūt par priesteri, tad iegūtā izglītība ļāva studēt tālāk citas zinātnes un iegūt profesiju. No tiem, kas mācījās Jagelloviča skolā, 20 audzēkņi iestājās Garīgajā seminārā Pēterpilī, 15 – Kauņa, 2 – Žitomirā. Seminārā šo skolu sauca par “Jagellas akadēmiju”, audzēkņiem bija laba slava.

1951. gada 10. janvārī baznīckungs Boleslavs Jagellovičs mira Polijā, kādā nabadzīgā ģimenē Zelonkas sādžā.

Literatūra:

1. Baznīckungs Boleslavs Jagellovičs un pagrīdes skola Krāslavā // Izcilie Krāslavas novada ļaudis un viņu darbība mākslas, kultūras, zinātnes veicināšanā. Krāslavas ģimnāzijas skolotājas Janīnas Geķišas radošais darbs. 1998.- 17.-19. lpp., portr.

2. Prof. A. Novickis. Kaida pagreides skūla Latgolā // Dzeive. - Nr.15 (1964, apriļis – junijs), 24. – 26. lpp.

uz augšu

© Krāslavas centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2007