ŪDENSTECES (R)

<A,Ā> <B> <C,Č> <D> <E,Ē> <F> <G,Ģ> <I,Ī> <J> <K,Ķ> <L,Ļ>

<M> <N,Ņ> <O> <P> <R> <S,Š> <T> <U,Ū> <V> <Z,Ž>

Ūdensteces Krāslavas, Dagdas un Aglonas novados:

Randovka	Rubežnica (Piedrujas pag.)
Razboja strauts	Rubežņica
Ribaku upīte	Ručej
Riucs (-cis)	Ručejok
Robežupe	Rudkeviču upīte
Rosica	Rudņa
Rosicas strauts

Izdruka

Randovka	Rosicas strauts
Atrodas Aglonas novada Kastuļinas pagastā. Savieno Kustaru ezeru ar Ilzes Geraņimovas ezeru. 4 km gara. Ir pieteka Vjackij ručej.	Vēl tiek saukts par Pernas strautu. Tā ir Rosicas labā pieteka. Sākas Krāslavas novada Roebžnieku pagasta Joņinos, 5 km D no Robežniekiem (Pustiņas). Rosicā ietek Baltkrievijas teritorijā. Strauta kopgarums 6,5 km, tai skaitā Latvijas teritorijā 3,5 km. Atgriezties atpakaļ
Razboja strauts	Rubežnica (Piedrujas pag.)
Bancānu strauts. Daugavas labā pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā. Sākas Bancānos, ietek Daugavā 300 m lejpus Viļmanu kapiem. 4 km garš.	Glubokij ručej. Ļipkas labā pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā starp sādžām Stremki un Lupandi. Sākas avotainā vietā uz Z no Rīgas – Vitebskas šosejas. 3 km gara. Lejpus šosejas veido šauru, dziļu ieleju. Atgriezties atpakaļ
Ribaku upīte	Rubežņica
Arī Vonogu upīte. Sarjankas kreisā pieteka Dagdas novada Šķaunes pagasta Bricos. 5 km gara. Sākas Ludzas rajonā. Augštecē apdzīvotas vietas Ribaki (vai Ribački) un Vonogi.	Pomazina. Daugavas labā pieteka iepretī Latvijas – Baltkrievijas robežai (Daugavas kreisajā krastā). 1,5 km gara. Biežāk tiek saukta par Rubežnicu. Nosaukums Pomazina vairāk attiecas uz pļavām ap strautu. Atgriezties atpakaļ
Riucs (-cis)	Ručej
Strauts Dagdas novada Šķaunes pagasta Borkuicos, uz robežas ar Ludzas rajonu.	Strauts Dagdas novada Andzeļu pagasta Morozovkā, Purpļonkas augštecē. Ap 2 km garš. Atgriezties atpakaļ
Robežupe	Ručejok
Upe tiek saukta arī par Graņicu, Kumeļupi un Žerebjačaju rečku. Tā ir Daugavas kreisā pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagasta austrumos. Latvijas – Baltkrievijas robežupe. Sākas no avota 1 km DDA no Krivojes ezera D gala. 6 km gara.	Strauts Dagdas novada Piedrujas pagasta Berjozkās. Sākas Mšarina purvā, ietek Garajā (Dolgojes ezerā). Strauta garums ir 500 m. Atgriezties atpakaļ
Rosica	Rudkeviču upīte
Daugavas labā pieteka. Latvijā ir upes augštece (Krāslavas novada Robežnieku pagastā, ap 10 km) un pati lejtece (Krāslavas novada Piedrujas pagastā, ar līkumiem ap 12 km). Vidustece Baltkrievijā. Ieteka Daugavā iezīmē Latvijas un Baltkrievijas robežu. Kopgarums ap 45 km. Rosicas pietekas Latvijā: Rosicas strauts, Savica un Berjozovka.	Upīte savieno Kaitras ezeru ar Mazo Kaitras ezeru uz Dagdas novada Asūnes un Svariņu pagasta robežas. 300 m gara. Upītes labajā krastā ir apdzīvotā vieta Rudkeviči. Atgriezties atpakaļ
	Rudņa
	Bukupe, Tartaka, Izvalta. Daugavas labā pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā. Tek caur Sargavas ezeru (Izvaltas pag.), Tartaka ezeru (Ūdrīšu pag.). 26 km gara. Lejteci reizēm sauc par Tartaku. Pietekas ir Lābiņu upeite, Šaltupe, Malnupeite. Rudņa ietek Daugavā. Atgriezties atpakaļ

Bibliogrāfija

Ūdensteces (upes, upju posmi, strauti, grāvji, avoti) // Kovaļevska, O. Krāslavas rajons: Ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīca – Rīga, 1997.- 23. – 36. lpp.