Latvijā pavisam ir 633 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tās ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību. Tie ir:
-
dabas rezervāti ( Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas). Dabas rezervātu mērķis ir nodrošināt dabisko procesu netraucētu attīstību, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un sastāvdaļas. Tās noteiktas teritorijās ar gandrīz neskartu dabu, kur uzturēties drīkst tikai ar īpašu atļauju zinātniskās izpētes vajadzībām.
-
nacionālie parki (Slīteres, Ķemeru, Gaujas, Rāznas). Nacionālie parki ir plaši apvidi, kuros tiek aizsargātas dabas un ainaviskās vērtības, kā arī kultūrvēsturiskais mantojums. Nacionālie parki vienlaikus pilda vairākas funkcijas: dabas aizsardzības, zinātnes attīstības, vides izglītības un atpūtas veicināšanas funkciju.
-
biosfēras rezervāts (Ziemeļvidzemes). Tā ir plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas, nodrošinot ilgspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību.
-
dabas liegumi - (278, no tiem bijušajā Krāslavas rajonā Asūnes ezers, Čertoka ezers, Ojatu ezers, Starina mežs). Tās ir cilvēka darbības maz pārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, saskaņoti apsaimniekotas platības, kurās aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus.
-
dabas parki (42, piemēram, Gaiziņkalns, Piejūra, Abavas senleja, Ogres ieleja, no tiem bijušajā Krāslavas rajonā Cārmaņa ezers, Dridža ezers, Daugavas loki). Dabas parki ir noteikti, lai saglabātu vietai raksturīgo ainavu, izglītotu sabiedrību un nodrošinātu iedzīvotāju atpūtu, kā arī uzturētu bioloģisko daudzveidību.
-
aizsargājamo ainavu apvidi (9, piemēram, Veclaicene, Vestiena, Ziemeļgauja, Augšzeme, Vecpiebalga, no tiem bijušajā Krāslavas rajonā Augšdaugava). Apvidi ir lielas teritorijas, kurās tiek aizsargāta īpaši skaista un daudzveidīga Latvijai raksturīgā vai unikālā ainava un kultūrvide.
-
dabas pieminekļi, kas ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeololoģiskie un ģeomorfiskie veidojumi. Latvijā tiek aizsargāti 206 ģeoloģiskie un ģeomorfiskie dabas pieminekļi, 89 dendroloģiskie stādījumi un 51 aleja.
Īpaši aizsargājamām dabas teritorijām tiek izstrādāti dabas aizsardzības plāni. Tas nozīmē, ka, pamatojoties uz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas inventarizācijas rezultātiem, veic funkcionālo zonēšanu, atsevišķi izdalot lieguma, ainavu aizsardzības, neitrālo zonu un citas zonas. Dabas aizsardzības plānā nosaka prasības katras zonas izmantošanai un apsaimniekošanai. Izstrādājot plānu, tiek saskaņotas dabas aizsardzības, zemes īpašnieku un vietējās pašvaldības intereses.
Bibliogrāfija
Dabas aizsardzība Latvijā // Vides zinātne Rīga: Latvijas Universitāte, 2008 446. 447. lpp.
Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas bijušajā Krāslavas rajonā