„DNB Latvijas barometrs”: vai jauniešiem Latvijā atrast darbu ir vieglāk vai grūtāk nekā vidēji Eiropas Savienībā?
Apskatīt komentārus (0)


01.09.2015


Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina – jautājumā par to, vai jauniešiem Latvijā ir vieglāk vai grūtāk atrast darbu nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, vairākums iedzīvotāju ir bijuši kritiski noskaņoti – 61% uzskata, ka darbu atrast ir grūtāk. To, ka situācija Latvijā ir līdzīga ES, atzina 26% aptaujāto, bet to, ka jauniešiem darbu atrast ir vieglāk, minēja tikai 5%. Tiesa, Eurostat dati liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis jauniešu vidū ir zemāks (15.8%) nekā vidēji ES (20.7%) vai eirozonā (22.5%). Ja salīdzina Latvijas stāvokli ar citām Baltijas valstīm, jāsecina, ka Latvijā jaunatnes bezdarba līmenis ir augstāks nekā Igaunijā (10.1%), bet zemāks nekā Lietuvā (17.4%).

DNB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Baltijas valstīs, viceprezidente Dace Kauliņa atzīmē: „Neraugoties uz pētījumā redzamo iedzīvotāju pesimistisko vērtējumu par iespēju jauniešiem atrast darbu, domāju, ka daudzi uzņēmumu pārstāvji man piekritīs, ka pašlaik darba tirgū vērojama pavisam atšķirīga aina – bezdarba līmenis Rīgā ir sasniedzis tik zemu līmeni, ka sākam izjust pirmskrīzes gadiem raksturīgās iezīmes. Uzņēmumi arvien aktīvāk meklē pieejas, kā piesaistīt potenciālos darbiniekus. Jauniešiem ar nopietnu attieksmi pret veicamo darbu Latvijā ir visas iespējas sevi pierādīt un strādāt amatos, kas sniedz iespēju pilnveidoties un likt pamatu tālākai karjeras veidošanai.”

Izglītības un karjeras portāla Prakse.lv vadītājs Jānis Logins papildina: „Uzskatu, ka iepriekš aplūkoto jautājumu cilvēki vērtē vairāk psiholoģiski, jo bezdarba rādītāji Dienvideiropā ir stipri augstāki nekā Latvijā. Jauniešiem, kas gatavi mācīties, pierādīt sevi un sasniegt rezultātus, kam papildus ir arī iegūta izglītība vai pieredze, darbu ir iespējams atrast – pat lielos un perspektīvos uzņēmumos.”

Vaicāti par galvenajiem šķēršļiem, kas traucē jauniešiem atrast darbu, visbiežāk aptaujātie norādīja uz darba devēju nevēlēšanos pieņemt darbā cilvēkus bez pieredzes (59%). Tikmēr gandrīz puse jeb 47% aptaujāto uzskata, ka jaunieši nevēlas strādāt par piedāvātajām algām, bet 39% aptaujāto ir pārliecināti, ka jauniešu iegūtā profesija neatbilst darba tirgus pieprasījumam. Jāpiebilst, ka nedaudz vairāk kā trešdaļa aptaujāto kā vienu no galvenajiem iemesliem atzīmējuši, ka valstī kopumā trūkst darba vietu (33%). Interesanti, ka gandrīz katrs desmitais aptaujātais uzskata, ka jaunieši nemaz negrib strādāt (11%).

Komentējot šos datus, CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš norāda: „Neapšaubāmi gan profesionālajām mācību iestādēm, gan augstskolām jāpiedāvā duālā izglītība, kas dod iespēju jau drīz pēc mācību sākšanas reāli sākt strādāt savā specialitātē, sekmējot tik ļoti nepieciešamās pirmās darba pieredzes iegūšanu. Šajā ziņā patlaban vērojamas pozitīvas tendences, jo aizvien vairāk uzņēmumu sadarbojas ar mācību iestādēm atbilstošu jauno darbinieku sagatavošanā.”

Jautāti, kādi varētu būt risinājumi, lai mazinātu jauniešu bezdarbu, aptaujātie visbiežāk atbalstījuši izglītības programmu pieskaņošanu darba tirgum (49%) un valsts subsidētas darba prakses vietas, lai jaunieši varētu iegūt darba pieredzi (48%). Tikmēr citi risinājumi minēti daudz retāk.

Raksturojot darba devējam nozīmīgākos kritērijus, izlemjot, kuru no pretendentiem pieņemt darbā, visbiežāk starp svarīgākajiem aptaujātie minējuši darba pieredzi attiecīga jomā, amatā (64%). Tikmēr citus kritērijus aptaujātie norādījuši salīdzinoši retāk – 42% aptaujātie atzīmējuši pretendenta iemaņas, prasmes, 41% – atsauksmes no iepriekšējām darba vietām, bet 40% – iegūto izglītību. Interesanti, ka latviešu (22%) un krievu (11%) valodas zināšanas par nozīmīgiem kritērijiem ir atzītas retāk nekā citu – angļu, vācu – svešvalodu (35%) zināšanas.

Analizējot iedzīvotāju viedokļa izmaiņas šajā jautājumā četru gadu laikā, jāsecina, ka šogad retāk nekā 2011.gadā par nozīmīgiem kritērijiem, ko darba devējs ņem vērā, pieņemot darbā, ir atzīts vecums (2011: 40%; 2015: 28%), izglītība (2011: 49%; 2015: 40%) un latviešu valodas zināšanas (2011: 29%; 2015: 22%). Šogad biežāk nekā 2011.gadā par svarīgākajiem kritērijiem norādītas atsauksmes no iepriekšējām darba vietām (2011: 34%; 2015: 41%), pretendenta attieksme (2011: 25%; 2015: 32%) un citu svešvalodu (piemēram, angļu, vācu) zināšanas (2011: 31%; 2015: 35%). Jāpiebilst, ka vispopulārākās atbildes – darba pieredzes – minēšanas biežums nav mainījies (2011: 64%; 2015: 64%).

Domājot par lietām, kuras ir būtiskākais, kas izglītības sistēmai jāsniedz cilvēkam, lai viņš varētu iekļauties darba tirgū, aptaujātie visbiežāk minēja teorētiskās un praktiskās zināšanas (67%) un prasmi patstāvīgi domāt un risināt problēmas (59%). Salīdzinoši retāk aptaujātie atzīmējuši prasmi strādāt komandā (40%) un spēju domāt analītiski un radoši (38%).

Salīdzinot, kā iedzīvotāju uzskati ir mainījušies divu gadu laikā, jāsecina, ka atbildes kopumā ir līdzīgas, piemēram, arī 2013.gadā teorētiskās un praktiskās zināšanas ir atzītas par nozīmīgāko lietu, kas izglītības sistēmai jāsniedz cilvēkam (2013: 68%, 2015: 67%). Tiesa, šogad prasmi patstāvīgi domāt un risināt problēmas aptaujātie atzīmējuši nedaudz retāk (2013: 63%, 2015: 59%). Salīdzinoši lielas atšķirības vērojamas arī, runājot par spēju domāt analītiski un radoši – ja 2013.gadā to par būtisku lietu uzskatīja 46% aptaujāto, tad 2015.gadā jau daudz mazāk – 38% aptaujāto.

Savukārt, vērtējot atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu snieguši augstākajai izglītībai (vidējais vērtējums – 3,51). Tikmēr kritiskāk vērtēta vispārizglītojošo skolu sniegtā izglītība (3,33) un arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitāte (3,32). Salīdzinot ar 2014.gada rezultātiem šajā jautājumā, šogad būtiskas izmaiņas nav vērojamas.

Tikmēr, kopumā vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši liels skaits aptaujāto atzīmējuši, ka tā pēdējo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies (44%). 25% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā kopumā ir pasliktinājusies, bet uz tās uzlabošanos norādījuši 18% aptaujāto. Turklāt, salīdzinot ar 2013.gadu, šogad aptaujātie biežāk uzskatījuši, ka izglītības kvalitātē vērojama uzlabošanās (2014: 16%; 2015: 18%), bet nedaudz retāk – ka vērojama pasliktināšanās (2014: 26%; 2015: 25%). Tiesa, vairāk aptaujāto atzīmējuši, ka izglītības kvalitāte nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies (2014: 40%, 2015: 44%).

Pētījumā aptaujātie arī tika lūgti atzīmēt, kuras ir vissteidzamāk risināmās problēmas Latvijas skolās. Lielākā daļa aptaujāto norādījuši uz disciplīnas trūkumu skolēnu vidū (57%). Salīdzinoši bieži aptaujātie norādījuši arī uz labu skolotāju trūkumu (42%) un zemajām skolotāju algām (33%). Jāpiebilst, ka pie steidzamāk risināmajām problēmām minēta arī nepietiekama mācību kvalitāte (29%) un slikts materiāli tehniskais nodrošinājums (29%). Tikmēr, salīdzinot ar 2014.gadu, šogad aptaujātie biežāk par vissteidzamāk risināmajām problēmām uzskatījuši sliktu materiāli tehnisko nodrošinājumu (2014.: 25%; 2015.: 29%), vardarbību skolās (2014.: 18%; 2015.: 23%), nepietiekamu vecāku līdzdalību (2014.: 14%; 2015.: 21%) un pārāk lielas klases (2014.: 12%; 2015.: 17%).

Visbeidzot, vērtējot, kā jaunais Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais pedagogu atalgojuma modelis ietekmēs izglītības kvalitāti skolās, 42% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā. To, ka jaunais pedagogu atalgojuma modelis uzlabos izglītības kvalitāti skolās, atzīmējuši 16% aptaujāto, bet uz pasliktināšanos norāda vien 7% aptaujāto. Tikmēr vairāk nekā trešā daļa aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāti skolās tas neietekmēs (35%).

Informāciju par pētījuma rezultātiem meklējiet arī facebook.com:

http://www.facebook.com/pages/DNB-Latvijas-barometrs/383914771685013?ref=hl

„DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA