Krāslavas novada Skaistas pagasta
ezeri:
Drīdzi sauc vēl par Dridža, Dridza, Drīdza ezeru, par Dridzi un par Dreidzi.
Ezera platība ir 753,2 ha. Vidējais dziļums ezerā ir 12,8 ha, maksimālais 65,1 m. Tas ir ne tikai dziļākais ezers Latvijā, bet arī visā Baltijā. Drīdža dziļākā vieta atrodas gandrīz 10 km garā ezera vidusdaļā. 20. gs. 20. gados tika izrakts kanāls, kas savienoja Drīdzi ar kaimiņos esošo Ota ezeru, un Drīdža ūdenslīmenis pazeminājās par pusmetru. Tātad pirms tam ezers bijis pusmetru dziļāks.
Netālu no Drīdža ziemeļrietumu gala, ko sauc par Sauleskalna līci, 211 metrus virs jūras līmeņa un 50 metrus virs ezera līmeņa, paceļas arī pats Sauleskalns sena latgaļu svētvieta. No Sauleskalna virsotnes labi pārskatāms Drīdža ezers un plaša apkārtne, kurā starp pauguriem mirdz arī citu ezeru spoguļi. Lai saglabātu un aizsargātu šo skaisto Latgales augstienes dienvidu daļas stūrīti, izveidots dabas liegums Drīdža ezers ar apkārtējo ainavu.
Taču ezera dziļumu raksturo ne tikai tā
lielākais dziļums, bet arī vidējais dziļums. Var taču būt tā, ka ezerā ir dažas
dziļas vieta, bet kopumā ezers ir sekls. Drīdža ezera vidējais dziļums ir tikai
Ezerā ir 9 salas, piemēram, Bernātu sala, Liepu sala, Ozolu sala, Apšu sala, Zemā sala, Upes sala, Pizānu sala.
Šeit mīt asari, raudas, līdakas, sapali, plauži, vēdzeles, ķīši, ezera salakas, karūsas, ruduļi, līņi, zuši.