Sievietes Eiropā joprojām strādā 59 dienas gadā „par velti” – to liecina Eiropas Komisijas šodien publiskotie jaunākie dati. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība (visā ekonomikā konstatētā vidējā atšķirība starp sieviešu un vīriešu saņemto darba samaksu par vienu stundu) pēdējos gados gandrīz nav mainījusies un paliek apmēram 16 % līmenī (tā ir 16,4 %, proti, tāpat kā pirms gada). Jaunākie dati nozīmē to, ka otro gadu pēc kārtas vienlīdzīgas samaksas diena Eiropā ir 28. februārī. Šis ES mēroga pasākums iezīmē jaunajā kalendārajā gadā to dienu, no kuras sievietes patiešām sāk saņemt atalgojumu par savu darbu. Tas nozīmē, ka sievietes pašlaik gadā strādā 59 dienas „par velti”, līdz viņas ir nopelnījušas tikpat daudz, cik vīrieši. Šī ir ceturtā reize, kad Eiropas līmenī tiek atzīmēta vienlīdzīgas darba samaksas diena – Komisija to uzsāka 2011. gada 5. martā, otro reizi šī diena tika atzīmēta 2012. gada 2. martā, un trešo reizi – 2013. gada 28. Februārī.

„Eiropas vienlīdzīgas darba samaksas diena mums atgādina, ka darba tirgū sievietes vēl aizvien saskaras ar nevienlīdzīgiem atalgojuma nosacījumiem. Darba samaksas atšķirība pēdējos gados ir samazinājusies tikai nedaudz. Situāciju vēl sliktāku padara tas, ka pēdējos gados novērotās ļoti vājās samazinājuma tendences iemesls galvenokārt ir ekonomikas krīze, kuras rezultātā samazinājās vīriešu ienākumi, nevis palielinājās sieviešu atalgojums,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga. „Vienāds atalgojums par vienādu darbu ir ES pamatprincips, taču diemžēl tas vēl aizvien nav realitāte sievietēm Eiropā. Pēc bezdarbības gadiem ir pienācis laiks pārmaiņām. Eiropas Komisija pašlaik strādā pie iniciatīvas, lai šīs pārmaiņas panāktu, kā rezultātā tuvā nākotnē vienlīdzīgas darba samaksas diena mums vairs nebūs vajadzīga.”

Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība tiek norādīta kā procenti no vīriešu izpeļņas; šis rādītājs atspoguļo visā ES ekonomikā konstatēto starpību starp sieviešu un vīriešu vidējo bruto izpeļņu vienā stundā. Jaunākie dati liecina, ka 2012. gadā visā Eiropas Savienībā sieviešu un vīriešu darba samaksa atšķīrās par 16,4 %. Šie dati norāda uz stagnāciju, kas seko nelielai samazinājuma tendencei, kas tika konstatēta pēdējos gados, jo pirms tam darba samaksas atšķirība bija apmēram 17 % vai lielāka. Pastāvīgu atšķirības samazinājuma tendenci var konstatēt Dānijā, Čehijā, Austrijā, Nīderlandē un Kiprā, savukārt līdz šīm novērotā samazinājuma tendence citās valstīs (Polijā, Lietuvā) 2012. gadā ir attīstījusies pretējā virzienā. Dažās valstīs, piemēram, Ungārijā, Portugālē, Igaunijā, Bulgārijā, Īrijā un Spānijā, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība pēdējos gados ir palielinājusies.

Samaksas atšķirības samazinājuma tendenci var skaidrot ar vairākiem faktoriem, piemēram, ar to, ka pieaug augstāko izglītību ieguvušo sieviešu darba ņēmēju īpatsvars vai ir pastiprinājusies ekonomikas lejupslīdes ietekme dažās nozarēs, kurās strādā pārsvarā vīrieši (piemēram, būvniecībā vai mašīnbūvē). Tādējādi izmaiņu cēlonis nav vienīgi sieviešu samaksas un darba nosacījumu uzlabojumi.

Eiropas Komisija 2013. gada decembrī publicēja ziņojumu par ES noteikumu īstenošanu saistībā ar vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības jautājumos; ziņojumā tika konstatēts, ka vienlīdzīgas samaksas principa īstenošanu kavē vairāki faktori. Cita starpā tie ir samaksas sistēmu pārredzamības trūkums, juridiskās skaidrības trūkums saistībā ar „līdzvērtīga darba” definīciju, kā arī procesuālie šķēršļi. Šādi šķēršļi ir, piemēram, tādas informācijas trūkums darba ņēmējiem, kas ir vajadzīga, lai sekmīgi pieprasītu vienlīdzīgu samaksu, vai arī izsmeļoša informācija par atalgojuma līmeņiem dažādās darba ņēmēju kategorijās. Ja samaksas sistēma kļūtu pārredzamāka, uzlabotos arī to sieviešu situācija, kuras cieš no samaksas diskriminācijas. Tad viņām būtu vieglāk salīdzināt savu darba samaksu ar vīriešu atalgojumu.

Komisija pašlaik izvērtē iespējas veikt Eiropas līmeņa pasākumus, lai uzlabotu atalgojuma pārredzamību un tādējādi novērstu atšķirību vīriešu un sieviešu darba samaksā, palīdzot veicināt un atvieglot vienlīdzīgas samaksas principa efektīvu piemērošanu praksē.