Valstīm adresētie 2015. gada ieteikumi – ekonomikas noturīgai atveseļošanai nepieciešams aktīvāks darbs
Apskatīt komentārus (0)


14.05.2015

Eiropas Komisija šodien pieņēma valstīm adresējamos ekonomikas politikas ieteikumus 2015. un 2016. gadam, kuros aicināja veikt valsts līmeņa pasākumus, kas radītu darbvietas un stimulētu izaugsmi. Šie ieteikumi izriet no Komisijas ekonomikas un sociālās darba kārtības.

Kopš priekšsēdētāja Junkera vadītais Komisijas sastāvs sāka darbu 2014. gada novembrī un publicēja Gada izaugsmes pētījumu par 2015. gadu, šī darba kārtība ir balstījusies uz trim savstarpēji pastiprinošiem pīlāriem: investīciju veicināšana, strukturālo reformu īstenošana un fiskālās atbildības nodrošināšana. Valstīm adresēto 2015. gada ieteikumu sekmīgai īstenošanai būs liela nozīme, ja vēlamies, lai Eiropas darbvietu izveide un izaugsme būtu ilgtspējīgas un lai Eiropa būtu mazāk atkarīga no ārējiem, cikliskiem faktoriem, kas pašlaik sekmē ekonomikas atveseļošanos.

Par eiro un sociālo dialogu atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis teica: “Latvija, ar 2,4% IKP pieaugumu 2014.gadā joprojām ir starp straujāk augošajām Eiropas Savienības un Eirozonas ekonomikām. Pēc zināma ekonomiskās izaugsmes tempa palēnināšanās pēdējos gados, nākamajā gadā atkal sagaidāma Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrināšanās. Vienlaikus jāņem vērā, ka ekonomiskā situācijā Latvijā ir ļoti jutīga pret ārējiem faktoriem, kuri rada arī papildu slogu Latvijas valsts budžetam. Šobrīd svarīgi izmantot kopumā labvēlīgo ekonomisko situāciju, lai turpinātu reformas tādās jomās, kā valsts finanses, izglītība, zinātne, sociālā palīdzība, veselības aprūpes sistēma un tieslietas. Ieviešot šodien publicētās Eiropas Komisijas rekomendācijas, es gribētu uzsvērt, ka atbildīga finanšu politika ir viens no ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumiem.”

Par nodarbinātību, sociālajām lietām, prasmēm un darbaspēka mobilitāti atbildīgā komisāre Marianna Teisena teica: ”Mums ir pilnvērtīgi jāizmanto iespēja, ko pavērusi ekonomikas atveseļošanās, un jārada apstākļi, lai Eiropas iedzīvotāji atkal varētu strādāt. Dalībvalstīm būtu jāizmanto šī dinamika un jāīsteno strukturālās reformas. Īpaša uzmanība jāvelta tiem, kurus krīze skāra vissmagāk, jo īpaši jauniešiem un ilgstošajiem bezdarbniekiem.”

Par ekonomiku un finansēm, nodokļiem un muitas lietām atbildīgais komisārs Pjērs Moskovisī teica: “Šodien mēs lūdzam dalībvalstis nodrošināt, lai pašlaik vērojamā ekonomikas atlabšana nebūtu tikai īslaicīga parādība. Jau kopš Junkera vadītās Komisijas pirmās darba dienas mūsu ekonomikas prioritātes ir investīciju veicināšana, strukturālo reformu sekmēšana un atbildīgas fiskālās politikas nodrošināšana. Ar šiem ieteikumiem Brisele nelasa morāli valdībām, bet gan mudina veikt valsts līmeņa pasākumus, kas radītu mums visiem kopīgi nepieciešamās darbvietas un izaugsmi.”

Eiropas semestra process padarīts iedarbīgāks un racionālāks Eiropas Komisija ir veikusi vairākas izmaiņas Eiropas semestra procesā, kas ir ES ekonomikas politikas koordinēšanas kalendārs. Mērķis ir palielināt politisko līdzdalību un pārskatatbildību Eiropas un valstu lēmumu pieņemšanas procesā. Izmaiņas ir šādas:

-       skaidrāka koncentrēšanās uz Gada izaugsmes pētījuma prioritātēm: mazāks skaits ieteikumu, kas tiek sniegti tikai dažās prioritārajās rīcības jomās;

-       konkrēto valstu un eirozonas analītisko novērtējumu agrāka publicēšana ar mērķi dot laiku;

-       padziļināti diskutēt par svarīgākajiem jautājumiem ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem;

-       intensīvāki tiešie kontakti gan politiskajā, gan tehniskajā līmenī līdzšinējo un turpmāko ieteikumu apspriešanai;

-       koriģēts grafiks nolūkā visiem iesaistītajiem dot vairāk laika prioritāšu apspriešanai un saskaņošanai;

-       no Eiropas perspektīvas un tam, lai šādā skatījumā salīdzinātu valstu rezultātus un prioritātes.

Valstīm adresētie 2015. gada ieteikumi

Komisija ir sagatavojusi ieteikumus 26 valstīm un kopīgu ieteikumu eirozonai.[1] Ieteikumi atspoguļo noteiktās prioritātes:

-        veicināt investīcijas, lai sekmētu turpmāko izaugsmi. Tas prasa likvidēt šķēršļus, kas kavē piekļuvi finansējumam, uzsākt investīciju projektus un pēc iespējas ātri īstenot Komisijas € 315 miljardu vērto Investīciju plānu Eiropai;

-        īstenot vērienīgas strukturālās reformas preču, pakalpojumu un darbaspēka tirgos, kas palielinātu ražīgumu, konkurētspēju un investīcijas. Šīs reformas veicinās darbvietu izveidi un izaugsmi un tādējādi sekmēs labklājību un sociālo taisnīgumu. Finanšu sektora reformas atvieglos piekļuvi finansējumam, ko izmantot investīcijām, un mazinās negatīvo ietekmi, ko rada parādsaistību īpatsvara samazināšana banku, privātajā un valsts sektorā;

-        atbildīgas fiskālās politikas nodrošināšana tādā veidā, ka tiek rasts pareizais līdzsvars starp stabilizāciju īstermiņā un ilgtspēju ilgtermiņā. Dalībvalstīm ar lielu budžeta deficītu vai parādu ir jāturpina strādāt pie savu bilanču sakārtošanas, bet dalībvalstīm ar fiskālajām manevrēšanas iespējām būtu jāveic produktīvu investīciju veicināšanas pasākumi. Ja tiek veiktas izmaiņas publisko finanšu struktūrā, tām būtu jābūt tādām, kas veicina izaugsmi;

-        nodarbinātības politikas un sociālās aizsardzības uzlabošana, kas cilvēkiem visā mūža gājumā nodrošinātu iespējas, atbalstu un aizsardzību un nodrošinātu spēcīgāku sociālo kohēziju, kura ir ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes būtisks komponents.

Ieteikumi balstās uz katras valsts situācijas sīku analīzi. Attiecīgi pielāgotie norādījumi izriet no atklāta dialoga, kas visa gada garumā risinājies ar dalībvalstīm. Ieteikumu pamatā ir jo īpaši Komisijas ziņojumos par valstīm sniegtā analīze, kā arī valstu reformu programmas un stabilitātes un konverģences programmas, kuras dalībvalstis iesniedza aprīlī. Tajos ņemti vērā arī Komisijas pavasara prognozēs iekļautie jaunākie dati. Šodien publicēto dokumentu vidū ir arī vairāki lēmumi, ko Komisija par dalībvalstu publiskajām finansēm pieņēmusi saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Visi kopā tie veido uz ES ekonomiku vērstu norādījumu un prioritāšu mērķtiecīgu kopumu.

Lēmumi par budžetu

Komisija šodien ieteica ES Ministru padomei izbeigt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (PBDNP) attiecībā uz divām valstīm: Maltu un Poliju. Abas valstis ir novērsušas pārmērīgo budžeta deficītu. Polijā nominālais deficīts 2014. gadā bija 3,2 % no IKP, tātad pārsniedza atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Tomēr 2014. gadā vēl joprojām izpaudās 1999. gadā veiktās sistēmiskās pensiju reformas ietekme, kaut arī 2013. gadā šī reforma tika ar likumu atcelta. Ņemot vērā šīs neto izmaksas kopš 1999. gada, 2014. gada budžeta deficīts ir zem 3 % no IKP (2,7 % 2015. gadā). Tāpēc Komisija uzskata, ka Polija ir ievērojusi Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto budžeta deficīta kritēriju. Maltā vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā tika samazināts līdz 2,1 % no IKP, un ir prognozēts, ka 2015. un 2016. gadā tas būs 3 % no IKP. Malta 2014. gadā ir izpildījusi arī parāda noteikumu, kas bija priekšnosacījums PBDNP izbeigšanai, jo šī procedūra tika piemērota gan deficīta, gan parāda kritērija neizpildes dēļ.

Attiecībā uz Apvienoto Karalisti Komisija iesaka Padomei tās lēmumā atzīt, ka šī valsts nav veikusi efektīvus pasākumus, lai īstenotu 2009. gada decembrī sniegto ieteikumu līdz 2014./2015. Finanšu gadam novērst pārmērīgo budžeta deficītu. Panāktā fiskālā konsolidācija bija mazāka nekā ieteiktā gada vidējā fiskālā konsolidācija, proti, 1,75 % no IKP, un budžeta deficīts pērn bija 5,2 %. Komisija iesaka Apvienotajai Karalistei dot vēl divus gadus – līdz 2016./2017. finanšu gadam – deficīta samazināšanai tā, lai tas būtu zem 3 % atsauces vērtības.

Komisija ir sagatavojusi ziņojumu arī par Somiju, kurā secināts, ka šī valsts nav izpildījusi Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktos parāda un budžeta deficīta kritērijus. Ekonomikas un finanšu komiteja savu atzinumu par šo ziņojumu sniegs divu nedēļu laikā, un pēc tam tiks pieņemts lēmums par to, vai sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

Francijai tiek piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Valdība savā 2015. gada stabilitātes programmā plāno novērst pārmērīgo budžeta deficītu un samazināt tā apjomu līdz 2017. gadam, kas atbilst Padomes 2015. gada 10. marta ieteikumam, kurš pieņemts pēc Komisijas priekšlikuma. Padome ir noteikusi, ka Francijai efektīvi pasākumi jāpieņem līdz 2015. gada 10. jūnijam. Situācija dalībvalstīs makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras kontekstā

[1] Grieķija un Kipra īsteno makroekonomikas korekciju programmu, tāpēc tām šie ieteikumi netiek adresēti.