Paraksta vēstuli konverģences ziņojuma pieprasīšanai
Apskatīt komentārus (0)
04.03.2013
Pirmdien, 4.martā, ministru prezidents Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics parakstīja vēstuli par ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lai izvērtētu Latvijas gatavību dalībai eirozonā. Šobrīd Latvija pārliecinoši izpilda visus Māstrihtas kritērijus, tāpēc šis ir piemērotākais brīdis, lai mēs lūgtu EK un ECB izvērtēt mūsu atbilstību dalībai eirozonā. Šo kritēriju izpilde ir kā kvalitātes zīmogs, ka mūsu valsts ekonomika spēj nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai palielinātu Latvijas ekonomiskās vides pievilcību ārvalstu investoriem. Šodienas lēmums pieprasīt konverģences ziņojumu ir nozīmīgs solis garajā procesu ķēdē, lai Latvija ieviestu eiro ar 2014.gada 1.janvāri, uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
Konverģences ziņojuma pieprasīšana ir solis ceļā uz Latvijas pievienošanos eirozonai. Ja EK un ECB ekspertu atzinums būs Latvijai labvēlīgs, gala politiskais lēmums par Latvijas uzaicināšanu iestāties eirozonā būs jāpieņem Eiropas Padomei šā gada jūlijā.
Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.
No Eiropas institūciju puses tiek vērtēta ne tikai valsts atbilstība Māstrihtas kritērijiem īstermiņā, bet arī spēja nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Latvijai ilgtspējas kritērija izpildi nodrošina zems parāda līmenis, atbildīgas fiskālās politikas nostiprināšana likumdošanā un veiktie normatīvo aktu uzlabojumi jaunu ekonomisko burbuļu nepieļaušanai. Šie nosacījumi vēl vairāk tiks stiprināti, Latvijai iestājoties eirozonā, kuras tiesiskais regulējums samazina risku, ka valsts varētu atteikties no atbildīgas fiskālās politikas īstenošanas.
Pašlaik Latvija ir vienīgā ne-eirozonas dalībvalsts, kas kvalificējās dalībai eirozonā ar 2014.gada 1.janvāri. Sasniegtais progress ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts: valdības īstenotās fiskālās un ekonomiskās stratēģijas rezultāts, labojot iepriekšējos gados pieļautās politikas nepilnības un radot pārliecību par Latviju kā uzticamu sadarbības partneri. Tāpat arī jāuzsver Latvijas uzņēmēju spēja pielāgoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem un atjaunot konkurētspēju starptautiskajā arēna, nodrošinot to, ka Latvija pašlaik ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, kā arī sabiedrības saprotošā attieksme un atbalsts valdības politiskajam kursam krīzes gados, kad tika pieņemti daudzi nepopulāri un tomēr nepieciešami lēmumi, lai spētu tikt galā ar ekonomiskajām grūtībām.
Informatīvais ziņojums pieejams MK mājaslapā.
Atpakaļ