Gatavošanās eiro: bankas pulcina IT speciālistus, mācās no Igaunijas un domā, cik svērs jaunās banknotes
Apskatīt komentārus (0)


19.03.2013


Bankas eiro ieviešanai gatavojas jau no pērnā gada rudens, tās intensīvi konsultējas ar Igauniju, apmāca IT speciālistus un vērtē, cik varētu svērt jaunās eiro banknotes. Par gaidāmo sistēmu testēšu, nepieciešamību pēc “plāna B” un daudzmiljonu izmaksām, gatavojoties pārejai uz eiro, portālam „Delfi” pastāstīja banku pārstāvji. „Swedbank” valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš uzver, ka eiro nav banku biznesa projekts. Esot jākliedē mīts, ka banku izmaksas, kas radīsies no eiro ieviešanas, pēc tam ilgtermiņā tikšot atgūtas. „Eiro nav banku biznesa projekts. Tas ir sabiedrības un tautsaimniecības attīstības projekts. Pašreiz daļu no izmaksām veido bankas darbinieku laiks, strādājot ar eiro projektu. Tas būs iespaidīgs, taču tas nenozīmē, ka bankas pieņems darbā lielu skaitu papildus darbinieku. Vienkārši, līdz ar to virkne citu attīstības un pārmaiņu iniciatīvu šobrīd tiek iesaldēti,” skaidroja Bērziņš.

Runājot par to, kā eiro nauda tiks uz banku vesta, Bērziņš skaidroja, ka par to atbildīga ir Latvijas Banka. Šīs procedūras noteikumi varētu tikt pieņemti šā gada maijā. Tiesa, jāņem vērā, ka informācija par šo procesu – drošības operācijas, naudas piegādes apjoms - būšot ar klasificētu informācijas pieejamību.

No loģistikas viedokļa un cilvēkresursu ieguldījuma nodrošināšanai lielākais izaicinājums esot skaidras naudas nomaiņa. Esot jārēķinās, ka skaidrās naudas infrastruktūra ir jāpiemēro jaunajai naudai – sākot no noteikta izmēra naudas uzglabāšanas kastēm līdz ierīču pārkalibrēšanai eiro atpazīšanai. Svarīgs izaicinājums ir arī fakts, ka vēl būs jārēķina ne tikai naudas apjoms, bet arī tās svars.

„Swedbank” nozīmīga esot Igaunijas pieredze. „Tā liecina, ka jebkuram nopietnam solim ir jābūt rezerves plānam jeb “plānam B”. Piemēram, Igaunijā tieši pirms jaunā gada uz divām dienām tika slēgta Tallinas-Tartu šoseja. Dēļ sniegputeņa. Toreiz bija jādarbina rezerves plāns skaidras naudas piegādei”, stāsta Bērziņš.

Savukārt „SEB” bankas prezidents Ainārs Ozols stāsta, ka eiro ieviešana ir viens no lielākajiem projektiem bankas vēsturē - tā iemesla dēļ, ka tas skarot 50 bankas sistēmas, no kurām 20 informācijas sistēmās notiekot būtiski labojumi un papildinājumi. Projekta kopējais budžets, rēķinot arī iekšējo resursu izmaksas, esot nepilni pieci miljoni latu.

Eiro ieviešanas procesā bankā esot iesaistīti vairāk nekā 140 cilvēki. „Esam pat aprēķinājuši, ka, lai veiktu visas nepieciešamā IT izmaiņas (un, ja pie projekta strādātu viens cilvēks), ir nepieciešami 38 cilvēkgadi, lai visas izmaiņas izstrādātu”, atklāj Ozols.

Tāpat, lai vadītu eiro projektu, “SEB” bankā ir izveidoti 18 apakšprojekti, kuros jau detalizēti tiek plānots un vadīts izmaiņu process.

„Lai arī oficiālais apstiprinājums par eiro ieviešanu būs tikai jūlijā, jau no aizvadītā gada septembra notiek intensīvs darbs, lai apzinātu visas sistēmas un procesus, kur līdz ar eiro ieviešanu nepieciešamas izmaiņas. Jau gada pirmajā pusē mums ir paredzēts pirmais tests pilnīgai sistēmu darbībai eiro režīmā, un mums ir paredzēti trīs mēģinājumi pirms eiro ieviešanas dienas, lai pārbaudītu sistēmu funkcionalitāti.”

Ozols arī uzsver, ka aktuāls ir jautājums par 5 eiro banknošu izmantošanu. „Ņemot vērā eiro projekta nozīmīgumu, augstu vērtēju banku savstarpējo sadarbību nozīmīgu jautājumu risināšanā un koordinēšanā ar Latvijas Komercbanku asociāciju. Iepriekšminētais jautājums ir viens no tiem, ko mēģinām skatīt tirgū kopumā un novērtēt iespējas un riskus, ko tas nes. Pēc Igaunijas pieredzes zināms, 5 eiro banknotes biežāk, nekā citas iesprūst bankomātos to mazā izmēra dēļ. Bankas šobrīd vērtē faktu, vai šī neērtība nerada papildu slogu bankomātu darbībai pirmajās dienās,” sacīja Ozols.

„Nordea” bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Salmiņa uzsver, ka vairāki no eiro ieviešanas posmiem drošības apsvērumu dēļ bankā esot slepeni.

„Katrā gadījumā eiro ieviešana skar faktiski visas bankas darbības procedūras, sākot ar konta atvēršanu, skaidras naudas inkasāciju un beidzot ar konta atlikumu atspoguļošanu visos attālinātajos kanālos. Pats eiro ieviešanas sagatavošanās periods rit jau vairākus mēnešus, iesaistīti esot pilnīgi visi bankas darbinieki un pašlaik notiek aktīvs konsultāciju process pie Igaunijas kolēģiem, kuriem jau ir eiro ieviešanas pieredze,” sacīja Salmiņa.

Pašreiz banka organizējot dažādus testus darbiniekiem, kuros tiekot pārbaudīts, cik paši bankas darbinieki ir gatavi atbildēt uz visiem klientu jautājumiem.

Latvija eiro gatavojas ieviest 2014.gada 1.janvārī.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA