ES fondi ir veicinājuši Latvijas tautsaimniecības izaugsmi
Apskatīt komentārus (0)


23.04.2014

Veiksmīgi pārvarot globālo finanšu krīzi, ar 2011. gadu Latvijas ekonomika uzrādīja augstākos izaugsmes tempus Eiropas Savienībā (ES). Būtiska loma šīs izaugsmes veicināšanā ir Kohēzijas politikas pasākumu īstenošanai, kā ietvaros līdz 2014. gadam ir apgūti 3,3 miljardi eiro (2,3 miljardi latu).

ES fondu ietekmes izvērtējums rāda, ka Kohēzijas politikas pozitīvā ikgadējā ietekme uz iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku kopš 2011. gada sākuma sasniedz vidēji 1,4 procentpunktus. ES fondu finansējums galvenokārt sekmējis iekšējā tirgus attīstību. ES fondu projektu rezultātā vidējās reālās darba samaksas izaugsme ikgadēji tika stimulēta vidēji par 1,7 procentpunktiem, radot privātā patēriņa pieauguma tempa veicinošu efektu vidēji par 1,2 procentpunktiem gadā. Privātā patēriņa pieaugums un pieprasījums pēc ārvalstu investīciju precēm (izejvielas, būvmateriāli utt.) attiecīgi arī veicinājis ikgadējo importa pieaugumu vidēji par 1,5 procentpunktiem.

Turpretī ES fondu loma eksporta veicināšanā nav liela, kas skaidrojams ar ES fondu līdzfinansēto projektu virzību, galvenokārt, uz infrastruktūras uzlabošanu. Kohēzijas politikas pasākumi pēckrīzes periodā ikgadēji nodrošinājuši preču un pakalpojumu eksporta apjoma ikgadējo pieauguma tempu tikai vidēji par 0,2 procentpunktiem.

Nozaru griezumā vislielākā ES fondu stimulējošā ietekme laika periodā no 2011. gada līdz 2013. gada beigām bija būvniecības sektorā, palielinot sektora pievienotās vērtības pieauguma tempus vidēji par 3,5 procentpunktiem gadā. Lielāka ES fondu ietekme uz būvniecību ir skaidrojama ar to, ka pēckrīzes periodā būvniecības nozarē realizētos projektus lielā mērā ir nodrošinājuši tieši ES fondu finansētie inženierbūvniecības un sabiedriskā sektora ēku būvniecības un renovācijas darbu pasūtījumi. Būtiska kohēzijas politikas ietekme novērtējama arī rūpniecības sektorā - 2,4 procentpunkti gadā. Lielākā daļa ES fondu līdzfinansēto rūpniecības projektu ir vērsti uz dzeramā ūdens apsaimniekošanu, energoefektivitātes uzlabošanu un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Toties īpaši tautsaimniecības attīstību veicināja ievēroja mās investīcijas inovatīvos rūpniecības uzņēmumos.

Līdz ar ekonomikas izaugsmi turpina uzlaboties situācija darba tirgū. ES fondi ir pozitīvi ietekmējuši arī nodarbinātību - kopš 2011. gada sākuma Kohēzijas politikas līdzfinansēto iniciatīvu īstenošanas rezultātā tika radītas aptuveni 6,5 tūkstoši ilgtermiņa un 56 tūkstoši īstermiņa darba vietas. Tā rezultātā ir aplēsts, ka bez ES fondu līdzfinansētajiem projektiem 2013. gadā bezdarba līmenis būtu bijis par 1,9 procentpunktiem augstāks. Taču jāatzīmē, ka ES fondu investīcijas galvenokārt stimulējušas darbaspēka produktivitāti un cilvēkkapitāla attīstību.

Jāatzīmē, ka liela daļa plānošanas perioda projektu vēl patlaban tiek īstenoti. Kohēzijas politikas līdzfinansēto projektu pozitīvā ietekme galvenokārt būs novērtējama ilgtermiņā, kopējam efektam pieaugot atbilstoši 2014.-2020. gada plānošanas periodā apgūtā finansējuma apjomam.

Informācijas sagatavotājs:
Ieva Raboviča
Komunikācijas nodaļas vecākā eksperte
Tālr.: 67083880 begin_of_the_skype_highlighting 67083880 FREE  end_of_the_skype_highlighting
Ieva.Rabovica@fm.gov.lv