ES budžets 2017: EP un ES dalībvalstu vienošanās paredz pieaugumu Latvijai svarīgās jomās
Apskatīt komentārus (0)


13.12.2016

Ceturtdien, 1.decembrī, Eiropas Parlaments (EP) balsos par Eiropas Savienības 2017.gada budžetu, par kuru EP un ES Padome (dalībvalstu ministri) vienojās agrā 17.novembra rītā. Panāktā vienošanās paredz finansējuma pieaugumu Latvijai svarīgās jomās – tā diskusijā “Ko sagaidīsim no ES budžeta nākotnē?” par ES naudas ietekmi uz Latvijas nākotni uzsvēra Inese Vaidere no atbildīgās EP Budžeta komitejas. “Prognozēju, ka nekādu pārsteigumu nebūs. EP panāca, ka budžeta sastādīšanas procesā netika veiktas izmaiņas uz esošo politiku rēķina, t.sk., kohēzijas un lauksaimniecības politikas, kas Latvijas gadījumā ir kritiski svarīgi – jo no ES sankcijām pret Krieviju Latvija un Baltijas valstis kopumā ir cietušas vissmagāk,” diskusijā uzsvēra I.Vaidere.

Sarunās par ES 2017.gada budžetu EP panāca lielāku atbalstu jauniešiem bez darba un Erasmus+, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, transporta infrastruktūrai un pētniecībai, bēgļu krīzes risinājumiem, kā arī lauksaimniecībai.

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris uzsvēra, ka Latvija ir starp tām dalībvalstīm, kuras visefektīvāk mācējušas ES naudu pārvērst izaugsmē un rezultātā. Viens no iemesliem – ciešāka politikas saķere ar reformu procesiem. Lielākais izaicinājums pašlaik – kā neiestrēgt un turpināt šādā garā.

E.Šadra prezentācija:  http://www.europarl.lv/resource/static/files/sadris_fm.pdf

Savukārt Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa, komentējot līdzšinējo ES finansēto iniciatīvu bezdarba mazināšanai rezultātus, norādīja, ka, piemēram, programma “Jauniešu garantijas” bijis katalizators Eiropas darba tirgus uzlabojumiem. Kopumā ES jaunatnes bezdarba mazināšanas kontekstā ir aktuālas diskusijas gan par kopīgā bezdarbnieku pabalsta ieviešanu, kā arī risinājumi bēgļu sociālai iekļaušanai. Tāpat viņa norādīja, ka jauniešu bezdarba radītāji Latvijā nav tik slikti kā ES dienvidos – Grieķijā, Portugālē u.c. Latvijā programma “Jauniešu garantijas” apzināti īstenota divos stratēģiskos virzienos – gan izglītībā, gan nodarbinātībā. Ja 2010.gadā jauniešu bezdarbs Latvijā bija 36%, tad 2016.gadā tas ir 17%.

Vispārīgo budžeta rāmi nosaka ES Daudzgadu budžets, patlaban 2014.-2020.gadam, bet katru gadu tiek pieņemts savs budžets, kurā iespējami nelieli manevri. Attiecībā uz gaidāmo ES ilgtermiņa budžeta (2014.-2020.) pārskatīšanu, I.Vaidere uzsvēra, ka to gatavojot nebija paredzēts ne #Brexit iznākums, ne migrācijas krīze u.c., tādēļ Eiropas Parlaments ir aicinājis Eiropas Komisiju esošo budžetu vidus-termiņa pārskatā padarīt elastīgāku, lai ES varētu ātrāk un efektīvāk reaģēt. Šobrīd ir daudz neskaidru faktoru – gan saistībā ar Lielbritānijas izstāšanās procesu, kas jau pašlaik radījis “caurumu” ES budžetā 1,8 miljardu eiro apmērā mārciņas krituma dēļ u.tml., – norādīja EP deputāte.

Komentējot jaunu līdzekļu rašanu ES 2014.-2020.gada rāmim, I.Vaidere minēja vairākus līdz šim apsvērtus iespējamos risinājumus – transakciju nodokli (“banku peļņas nodokli”), soda naudu no valstīm, kuras nepilda solījumus u.c.  Vienlaikus viņa uzvēra, ka jaunus līdzekļus nedrīkst rast uz esošo politiku rēķina.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis norādīja, ka attiecībā uz ES ilgtermiņa budžetu pēc 2020.gada Eiropas Komisija ar priekšlikumiem nāks klajā līdz 2017.gada beigām. Jau šis budžets tika veidots, veicinot elastīgāku ES institūciju un stratēģisko plānošanu, un jau tagad ir skaidrs, ka turpmāk daudz lielāka nozīme tiks piešķirta pieejamo finanšu atbalsta instrumentu izmantošanai – uzsvars uz efektivitāti, nevis apzinīgu iztērēšanu, viņš uzsvēra. Jebkurā gadījumā – stāsts nav par ES institūcijām, kas pieņem budžetu, bet gan cilvēkiem un konkrētiem projektiem, kam nauda tiek, piebilda M.Zemītis.

M.Zemītis skaidroja, ka Eiropas Komisija jau pašlaik domā par nākamo plānošanas periodu un ES Daudzgadu budžeta termiņa iespējamo pārskatīšanu – patlaban tie ir 7 gadi, bet tiek apsvērti 4, 5 gadi vai cits periods. Viņš arī piebilda, ka ES budžeta apjoms kopumā vērtējams kā neliels – aptuveni viens triljons eiro, kas ir ap 1% no ES dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI).

M.Zemīša prezentācija: http://www.europarl.lv/resource/static/files/zemitis_ekp.pdf

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Ginta Jakobsone norādīja, ka ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana nerada bažas. Taču pēc 2020.gada jānodrošina godīga konkurence visiem ES lauksaimniekiem.

G.Jakobsones prezentācija: http://www.europarl.lv/resource/static/files/jakobsone_losp.pdf

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Baiba Traidase informēja, ka, pēc viņu aprēķiniem, Latvija sākot no 2000.gada (4 gadus pirms pievienošanās ES) līdz šim no ES ir saņēmusi finansējumu 7,7 miljardu eiro apmērā (2,6% no Latvijas IKP). Tāpat viņa norādīja, ka ir skaidrs, ka pēc 2020.gada ES fondu naudas Latvijai būs mazāk. Tapāt Latvijas Bankas eksperte uzsvēra, ka pretēji Latvijas pieredzei, citviet Eiropas Savienībā Latvijai tik svarīgā kohēzijas un lauksaimniecības politika netiek īstenota tik efektīvi un nav izslēgts, ka tā tiks būtiski pārskatīta tās līdzšinēja līdzsvarotā pieeja – vairums varētu turpmāk sliekties par ES fondu līdzekļu novirzīšanu, piemēram, cīņai pret terorismu un drošības stiprināšanai, kā arī migrācijas krīzei. Līdz ar to prognozējams, ka Latvijai turpmāk būs ļoti jācīnās par kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu.

Komentējot Lielbritānijas izstāšanās ietekmi uz ES budžetu, eksperte norādīja, ka turpmāk nesaņemot iemaksas no Lielbritānijas, ES budžets samazināsies par 10%.

Prognozējot nākotnes scenārijus, eksperte uzsvēra citu Latvijas kaimiņvalstu spēju jau līdz šim rast alternatīvus veidus finansējuma piesaistei valstu ekonomikām un aicināja to darīt arī Latvijas gadījumā: alternatīvas ir ārvalstu investīciju piesaiste, citi ES budžeta līdzekļi un atbalsta instrumenti, kreditēšana un pašu uzņēmumu līdzekļi.

B.Traidases prezentācija: http://www.europarl.lv/resource/static/files/traidase_lb.pdf

Plašāka informācija:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr. + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu