Šā gada 30.novembrī Eiropas Komisija (EK) apsprieda plānus, lai paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju, veicinātu ES valstu izaugsmi un radītu jaunas darba vietas. EK uzsāk arī iniciatīvu “Smart Finance for Smart Buildings”, jo nepieciešamība mobilizēt un atraisīt privātās investīcijas ir atslēga veiksmīgai energoefektivitātes politikai. Šī iniciatīva var sekmēt līdz pat 10 miljardu eiro ienākšanu valstu tautsaimniecībā no publiskajiem un privātajiem fondiem līdz 2020.gadam.

Pasākumu kopums ar nosaukumu “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” energoefektivitāti izvirza kā prioritāti, tad seko atjaunojamās enerģijas izmantošana un pienācīga rūpēšanās par patērētājiem.

Energoefektivitāte ir EK piedāvājuma sirds pārejai uz tīru enerģiju, kas no izaicinājuma ir pārtapis par iespēju, lai uzlabotu ekonomiskos un vides rādītājus visā Eiropā.

ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam CO2 emisijas samazināt vismaz par 40 % un sasniegt 30% energoefektivitātes līmeni.

Ēku sektors ES patērē aptuveni 40% no kopējā enerģijas patēriņa, un divas trešdaļas ēku ir būvētas pirms tika ieviesti enerģijas patēriņa standarti. Tajā pašā laikā ēku atjaunošanas tempi ir ļoti lēni – ap 1% gadā.

Ēku atjaunošanas jomā pakete sekmēs un radīs priekšnoteikumus tirgus attīstībai, lai palielinātu atjaunošanas tempus un projektu kvalitāti. Tas nodrošinātu stabilu pamatu ar ilgtermiņa perspektīvu un vīziju, kas nodrošinās ēku sektora ilgtspēju, vienlaikus radot izaugsmi un jaunas darba vietas.

Energoefektivitāte risina sociālās problēmas, kas pastāv ES dalībvalstīs. Ēku energoefektivitātei ir milzīga ietekme uz mājokļu pieejamību un enerģētisko nabadzību. Plaša mēroga energoefektivitātes pasākumu ieviešana dzīvojamajā sektorā daudzām mājsaimniecībām ļautu izvairīties no enerģētiskās nabadzības. Pašreizējais EK paketes piedāvājums varētu veicināt, ka 515 000 līdz 3 miljoni mājsaimniecību izvairītos no enerģētiskās nabadzības (23,3 miljoni mājsaimniecību ES atrodas enerģētiskajā nabadzībā).

Energoefektivitātei ir arī pozitīva ietekme uz cilvēku veselību un ar to saistītajām izmaksām. Efektīvas ēkas siltumizolācijas uzstādīšana rezultējas samazinātā fosilo energoresursu patēriņā and samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ietekmē gaisa kvalitāti, ko elpojam. Adekvāta un efektīva apkures sistēma un atbilstoša ventilācijas sistēma novērš negatīvo ietekmi, ko rada mitrums un nepietiekama gaisa apmaiņa iekštelpās.

*Avots: http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-4009_lv.htm