EK un Latvija vienojas par 4,51 miljarda eiro ES fondu naudas ieguldījumiem līdz 2020.gadam
Apskatīt komentārus (0)


23.06.2014

Eiropas Komisija ir pieņēmusi partnerības līgumus ar Baltijas valstīm, kuros noteikta Eiropas strukturālo un investīciju fondu optimāla izmantojuma stratēģija par labu šo valstu reģioniem un iedzīvotājiem.

Šodien noslēgtais līgums paver iespējas veikt šādus ieguldījumus:

·       Latvijā: 4,51 miljards eiro atbilstīgi kohēzijas politikai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (pašreizējās cenās, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības finansējumu), 1,07 miljardi eiro lauku attīstībai un gandrīz 140 miljoni eiro jūrlietu un zivsaimniecības nozares attīstībai;

·       Lietuvā: 6,82 miljardi eiro atbilstīgi kohēzijas politikai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (pašreizējās cenās, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības finansējumu), 1,61 miljards eiro lauku attīstībai un 63 miljoni eiro jūrlietu nozares attīstībai un kopējās zivsaimniecības politikas īstenojumam;

·       Igaunijā: 3,59 miljardi eiro atbilstīgi kohēzijas politikai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (pašreizējās cenās, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības finansējumu), 726 miljoni eiro lauku attīstībai un 101 miljons eiro jūrlietu un zivsaimniecības nozares attīstībai.

ES ieguldījumi ļaus uzlabot ekonomikas ražīgumu Baltijas valstīs, veicināt inovāciju un ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un sekmēt mūsdienīgas, ilgtspējīgas un efektīvas transporta sistēmas izveidi. Tie sekmēs līdzsvarotu teritoriālo attīstību un tādas ekonomikas izveidi, kura ir draudzīga videi un efektīva resursu izmantošanas ziņā, ar mērķi radīt kvalitatīvas darbavietas un cīnīties pret sociālo atstumtību. Ieguldījumi palielinās arī izglītības sistēmas kvalitāti un valsts pārvaldes efektivitāti.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi):

•  Eiropas Reģionālās attīstības fonds

·       Eiropas Sociālais fonds

·       Kohēzijas fonds

•  Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

•  Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu par šo dokumentu pieņemšanu paziņoja:

“Es atzinīgi vērtēju triju Baltijas valstu stratēģijas gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei, kas apvieno jauno Eiropas kohēzijas politikas pieeju 2014.–2020. gadam un stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātes. Šīs ES investīcijas palīdzēs radīt ilgtspējīgas darbavietas un stimulēt izaugsmi, pateicoties atbalstam, kas sniegts inovācijai, izglītībai un apmācībai, kā arī resursu izmantojuma ziņā efektīvai mazoglekļa ekonomikai.”

Reģionu politikas komisāra Johannesa Hāna komentārs: “Šodien esam pieņēmuši ļoti svarīgus stratēģisku investīciju plānus, kas nākamajos desmit gados virzīs Baltijas valstu attīstību uz nodarbinātības un izaugsmes mērķi. Šie partnerības līgumi atspoguļo mūsu kopīgo apņemšanos pēc iespējas efektīvāk izmantot ES investīcijas. Patlaban ir nepieciešama pilnīgi jauna pieeja. Kohēzijas politikas reformas ietvaros investīcijām ir jābūt stratēģiskām, tām jākoncentrējas uz reālo ekonomiku, ilgtspējīgu izaugsmi, un ir jāinvestē cilvēkos. Visām iesaistītajām pusēm ir jāapņemas nodrošināt, ka tiks ieviestas kvalitatīvas programmas. Šīs investīciju stratēģijas balstās uz Baltijas valstu neatlaidīgiem pūliņiem atrisināt dažas neatliekamas problēmas. Tiecoties palielināt investīcijas pētniecībā un izstrādē, vairāk izmantojot atjaunojamos energoresursus, cīnoties pret nabadzību un paaugstinot nodarbinātības līmeni, īpaši jauniešu vidū, šīs trīs valstis sniedz būtisku ieguldījumu ES kopējo mērķu sasniegšanā.”

Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors:

“Es augstu vērtēju Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pieliktās pūles, lai tik ātri panāktu galīgo vienošanos par partnerības līgumiem, un pateicos tām par konstruktīvo sadarbību ar Komisiju. Esmu ļoti gandarīts par to, ka visas trīs valstis ir nolēmušas nozīmīgu kohēzijas politikas finansējuma daļu atvēlēt Eiropas Sociālā fonda (ESF) izaugsmes un nodarbinātības mērķim — Igaunija 23,8 %, Latvija 21,01 % un Lietuva 24,35 %. ESF palīdzēs novērst ekonomikas krīzes radītās sociālās sekas. Tas ļaus uzlabot situāciju šo  valstu darba tirgū, dodot iespēju cilvēkiem iegūt attiecīgas prasmes un iemaņas, palīdzot bezdarbniekiem darba meklējumos un no darba tirgus vistālāk stāvošajiem atrast darbu. Ieguldītie līdzekļi sniegs būtisku atbalstu stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības un nabadzības jomā izvirzīto mērķu sasniegšanā, pievēršoties katras valsts konkrētajām vajadzībām. Ieguldījumi cilvēkresursos ir svarīgi, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.”

Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs izteicās:

“Partnerības līgumi ir svarīgs instruments, kas ļauj garantēt, ka ELFLA atbalsts lauku attīstības programmām ir saskaņots ar citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citiem ES instrumentiem. Tie nodrošina sinerģiju un savstarpēju papildināmību, koordināciju un lielāku efektivitāti ES atbalsta izmantojumā. Lauku attīstība ir mūsu kopējās lauksaimniecības politikas nozīmīgs balsts. Tā risina ekonomikas, vides un sociālos jautājumus, kā arī gādā par teritoriālo kohēziju lauku apvidos atbilstīgi specifiskajām vajadzībām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.”

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki paziņoja:

“Ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu ES paredz veicināt tādu zvejniecību un akvakultūras nozari, kura būtu inovatīva, konkurētspējīga un ekoloģiski ilgtspējīga, tostarp ilgtspējīga tirdzniecības un apstrādes jomā.  Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ir arī finanšu instruments, kas ļauj veicināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju, nodrošinot finansiālu atbalstu zvejniekiem, akvakultūrā nodarbinātajiem un piekrastes kopienām Baltijas valstīs.”

Šos trīs partnerības līgumus ar Baltijas valstīm Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu oficiāli pasniegs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministriem 21. jūnijā Tallinā.

Visas dalībvalstis tagad ir iesniegušas Komisijai savus partnerības līgumus, kuri tiks pieņemti, kad būs beidzies apspriešanas process.

Papildu informācija

Paziņojums par partnerības līgumiem un darbības programmām

www.ec.europa.eu/esif

Latvija:

Eiropas Komisijas un Latvijas partnerības līgums

Partnerības līgums ar Latviju — kopsavilkums

Kohēzijas politika Latvijā

Lietuva:

Partnerības līgums starp Lietuvu un Eiropas Komisiju

Partnerības līgums ar Lietuvu — kopsavilkums

Kohēzijas politika Lietuvā

Igaunija:

Partnerības līgums starp Igauniju un Eiropas Komisiju

Partnerības līgums ar Igauniju — kopsavilkums