Līdz tikšanās brīdim mums bija zināms, ka Ivars strādā IT jomā, un fakts, ka brīvajā laikā viņš sacer dzejoļus, mūs  ļoti pārsteidza un tajā pašā laikā pārliecināja, ka jebkuras jomas cilvēks var būt radošs un veltīt sevi daiļradei. Ivara stāstījums piesaistīja mūsu uzmanību ar raito valodu, vārdu spēli un smalko, viegli uztveramo humoru, kam visu laiku bija jūtama nogaidoša pieskaņa. Dziļā doma Ivara sniegumā šķita vienkārša un saprotama.  

Uzmanību piesaistīja atziņa, ka dzeja rodas tad, kad pēc garās darba dienas (bet tā Ivaram turpinās līdz pat 20 stundām!) cilvēks vēlas atpūsties, bet smadzenes vēl aktīvi darbojas un apstrādā visu dienā saņemto informāciju. Un tad dzeja rodas pati no sevis. Atliek vien, viņaprāt, tikai pierakstīt. Un visbiežāk, kā jau tehniskas profesijas pārstāvim, dzeju sanāk ierakstīt kādā no vietnēm un uzreiz iepazīstināt ar to interesentus. 

Domāju, ka pasākums izdevās – nepiespiestā gaisotne, humors, dzejas lasīšana un radīšana (arī paši mēģinājām dzejot!), kā arī Ivara sagādātie gardumi – tas viss lauza stereotipus par dzejas rakstīšanu. 
Esam pateicīgi, ka tieši mūsu klasei bija piedāvāta šāda iespēja. Tā bija izcila pieredze, kas paplašināja mūsu redzesloku.  

 
Loreta Makņa 
Krāslavas Valsts ģimnāzija

 https://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/kada-jauka-tiksanas-reize-biblioteka