Pilsētas identitātes, vēstures un vērtību izpausme caur ģerboni
Apskatīt komentārus (0)


27.10.2025

Pilsētas identitātes, vēstures un vērtību izpausme caur ģerboni 

 Pilsētas identitāte ir tās unikālais raksturs un kopējais tēls, kas veidojas no vēstures, kultūras, tradīcijām un iedzīvotāju kopīgajām vērtībām. Tā atspoguļojas ne tikai arhitektūrā un sabiedriskajā dzīvē, bet arī simbolos. Caur ģerboni pilsēta izsaka savu būtību un stāsta par sevi. 

 Heraldikas māksla, kuras sastāvdaļa ir arī pilsētu ģerboņi, aizsākās jau viduslaikos - laikā, kad bruņinieki vai valdnieki izmantoja simbolus, lai atšķirtu sevi kaujas laukā vai izceltu savu izcelsmi. Ar laiku šī simbolu valoda kļuva par precīzu un reglamentētu sistēmu, kurā katrai krāsai, formai un figūrai bija konkrēta nozīme. Kad pilsētas sāka iegūt tiesības un pašpārvaldi, arī tās ieguva savus ģerboņus, zīmes, kas apliecināja to statusu, vēsturisko nozīmīgumu un lepnumu. 

 2025. gada 31. oktobrī aprit gadsimts kopš Krāslavas pilsētas ģerboņa apstiprināšanas. Šis simtgades notikums ir labs pamudinājums pievērst uzmanību Krāslavas pilsētas ģerbonim kā pilsētas heraldiskajam simbolam, jo  Latvijas valsts simbolu sistēmā pilsētu ģerboņi veido svarīgu daļu no kopējā heraldiskā mantojuma.

 Heraldiskais simbols, saskaņā ar heraldikas nosacījumiem, ir izstrādāts atsevišķs apzīmējums, kas ģerboņa formā reprezentē valsti, valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību vai kādu citu juridisku vai fizisku personu. Savukārt ģerbonis, atbilstoši noteiktiem heraldikas likumiem, ir noteiktā zīmju un krāsu sistēmā, formā un atveidojumā sastādīta sociālās identitātes un tās apliecināšanas zīme jeb simbols.

 Lai šo simbolu varētu viennozīmīgi aprakstīt un atveidot, tiek izmantota blazonēšana jeb ģerboņa heraldiskais apraksts. Blazonēšanas mērķis ir nodrošināt, lai, balstoties tikai uz aprakstu, būtu iespējams pilnībā un pareizi rekonstruēt ģerboņa vizuālo izskatu. Tādēļ blazonējums ir lakonisks, loģiski strukturēts un vienlaikus ļoti konkrēts. 

 Viens no galvenajiem blazonēšanas principiem ir skatījuma virziens — ģerboni neapraksta no skatītāja puses, bet gan no vairoga nēsātāja puses. Tas nozīmē, ka, aprakstot ģerboni, labā puse ir heraldiskā labā (skatītāja kreisā), bet kreisā puse — heraldiskā kreisā (skatītāja labā). Šis princips nodrošina vienotu un konsekventu pieeju visā heraldikā.
 “Zilā laukā uz labo pusi peldošs sens sudraba kuģis ar airiem un burām” - tāds ir Krāslavas pilsētas ģerboņa apraksts 1925. gadā, ko apstiprināja Latvijas valsts prezidents Jānis Čakste.

 Kuģis simbolizē kuģošanu pa Daugavu, airi – pilsētas pamatiedzīvotāju piecas tautības. Kad 1925. gadā notika Otrā tautas skaitīšana Latvijā, rezultāti atklāja daudzveidīgo tautību kopumu Krāslavā. Tautas skaitīšanas laikā Krāslavā 1925. gadā tika saskaitīti 1716 ebreji, 984 poļi, 833 latvieši, 445 krievi, 428 baltkrievi un 79 citu tautību iedzīvotāji. 

 Ģerboņa centrālais un nozīmīgākais elements ir heraldiskais vairogs. Tas kalpo kā pamatlauks, uz kura tiek izvietotas pārējās figūras, simboli un raksti. Heraldikas aprakstos vārdu “heraldiskais” parasti izlaiž, runājot vienkārši par vairogu. Vairogi var būt dažādi pēc to formas veida -  “poļu vairogs”, “itāļu vairogs, “franču vairogs”, “spāņu vairogs” u.c.  Katras formas izvēlei ir gan estētiska, gan tradicionāla nozīme un tā bieži norāda uz konkrētu laikmetu vai ģerboņa ģeogrāfisko izcelsmi. Vairoga virmas pamata fons tiek saukts par lauku, kas var būt dalīts vai vienkrāsains. 

Vairoga daļas tradicionāli tiek apzīmētas ar noteiktiem terminiem: vairogam izšķir augšmalu, apakšmalu, labo un kreiso malu, labo un kreiso sānu, pāļa vietu (vairoga vertikālais vidus), vairoga galvu (vairoga augšējā trešdaļa), sirds rindu (vairoga centrālā zona) un vairoga pēdu (vairoga apakšējā trešdaļa). Šie termini ir ļoti svarīgi blazonēšanā, jo tie precīzi nosaka figūru novietojumu uz vairoga. 

Heraldiskās krāsas ir kopīgs apzīmējums visiem koloristiskajiem dekora veidiem, kas tiek likti uz vairoga. Tās, savukārt, dala metālos (zelts, sudrabs) un krāsās (sarkans, zils, zaļš, melns, purpurs).
Heraldikas likums paredz, ka metālu nedrīkst likt uz metāla, bet krāsu — uz krāsas, lai saglabātu skaidru kontrastu un labu redzamību.
Visi elementi, kas atrodas uz vairoga laukuma, tiek apzīmēti par ģerboņa figūrām jeb uzlikumiem.   
Tie var būt heraldiski simboli (lauvas, ērgļi, krusti, zvaigznes, torņi u.c.) vai dabiskas figūras (dzīvnieki, augi, cilvēki, priekšmeti). Katra figūra nes sev līdzi noteiktu simbolisku nozīmi, kas atspoguļo ģerboņa īpašnieka raksturu, izcelsmi vai sasniegumus.
 Lai stiprinātu izpratni gan par Krāslavas ģerboni kā pilsētas heraldisko simbolu, gan arī par ģerboņu uzbūvi un to simbolisko valodu,  Krāslavas novada bibliotēka aicina piedalīties tiešsaistes novadpētniecības aktivitātē: 

ej.uz/kraslavasgerbonim-100

Anna Bartuša,
Krāslavas novada bibliotēkas 
Novadpētniecības nodaļas vadītāja