Eiropas Komisijas pārstāvji (EK), piedaloties Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem, no 13. līdz 15. maijam uzturējās Latvijā uzraudzības misijā, kuras notiek pēc aizdevuma programmas beigām divreiz gadā līdz brīdim, kad valsts atmaksā 75% no ES aizdevuma (plānots 2015. gadā).

Kopš pagājušās uzraudzības vizītes 2012. gada novembrī ekonomikas un budžeta izpildes rādītāji, ieskaitot budžeta kontroli, bijuši uzteicami. Tomēr spiediens palielināt tēriņus tuvākajos mēnešos, visdrīzāk, augs. Jaunais fiskālais ietvars, kas ir spēkā kopš šā gada, vēl nav pārbaudīts, — tā patieso ietekmi rādīs 2014. gada budžets. EK jau vairākkārt ir aicinājusi būtiski samazināt nodokļus cilvēkiem ar maziem ienākumiem, pārbīdot nodokļu slogu uz tādām jomām kā akcīzes nodoklis, īpašuma un/vai dabas resursu nodoklis, kā arī turpināt cīņu pret aplokšņu algām, kontrabandu un citādu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

EK turpinās rūpīgi novērot plānotās un īstenotās reformas gan Eiropas semestra ietvaros, gan veicot pēcprogrammas uzraudzību. Nepieciešamo reformu programmā ietilpst efektīvāka sociālo pabalstu saņēmēju mērķgrupu noteikšana un iedarbīgāka sociālā politika jau no 2014.gada budžeta, pamatojoties uz drīzumā publicējamā Pasaules Bankas pētījuma rezultātiem. Ierosinātie pasākumi augstākajā un profesionālajā izglītībā, kā arī plānotā zinātnisko institūciju izvērtēšana sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi, ir atzīstami soļi. Tomēr pasākumu īstenošana līdz šim bijusi lēna, un valdošās koalīcijas atbalsts varētu būt noteiktāks. Tāpat īsts pārbaudījums valdībai būs trešās enerģētikas paketes pirmo elementu īstenošana saistībā ar trešo personu piekļuvi gāzes infrastruktūrai līdz 2014. gada aprīlim, kas rādīs tās apņēmību īstenot saistības pret ES.

Citi grūti uzdevumi saistās ar valsts uzņēmumu profesionālas pārvaldības īstenošanu no 2014. gada janvāra, profesionālās izglītības un darba tirgus politikas finansējuma palielināšanu un darbības jomas paplašināšanu, lai sekmīgāk palīdzētu nestrādājošajiem, valsts pārvaldes profesionalitātes un motivācijas celšanu, tiesu sistēmas modernizēšanu un lielākas atbildības prasīšanu no tās. Atbildīgās iestādes apzinās riskus, kas saistīti ar   nerezidentu noguldījumiem, un nesen pieņemtie lēmumi to ierobežošanai ir atzinīgi vērtējami. Ir svarīgi cieši sekot pieaugošajiem nerezidentu noguldījumiem arī turpmāk, sistemātiskāk izmantojot jau radītās kontroles iespējas. Jāstiprina finanšu noziegumu un nodokļu nemaksāšanas apkarošana. Arī Konkurences padomes nostiprināšana šķiet nepieciešama.

Pēc aizdevuma programmas slēgšanas īstenotās politikas novērtējums nav viennozīmīgs. Rodas iespaids, ka svarīgākās reformas, kuru īstenošanā pastāv būtisks konfrontācijas risks starp koalīcijas partneriem vai kuras skar ietekmīgas interešu grupas, ir iesaldētas, turpretī mazāk strīdīgās tiek virzītas uz priekšu. Lēmumu procedūra par svarīgām reformām ir gara, īpaši svarīgu juridisku tekstu izskatīšana Saeimā (piem., Būvniecības likums, Maksātnespējas likums, Komerclikums, Civillikums u.c.). 

29. maijā EK publicēs plašu novērtējuma ziņojumu par Latvijas reformām.

Priekšvēsture

No 2009. līdz 2011. gadam Latvija saņēma atbalstu no ES finanšu palīdzības programmas, finansiāli piedaloties arī SVF, Pasaules Bankai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, vairākām ES valstīm un Norvēģijai. Pieejamais finansējums bija EUR 7,5 miljardi, no kuriem Latvija izmantoja EUR 4,5 miljardus (60 %). EUR 2,9 miljardus no izmantotās summas ES vārdā aizdeva Eiropas Komisija. Aizdevums tika sniegts ar nosacījumu, ka tiks īstenots vērienīgs rīcības plāns, kas paredzēja fiskālo konsolidāciju un plašas strukturālās reformas. Tās izrādījušās iedarbīgas un palīdzējušas valstij atgūties pēc dziļas finanšu un ekonomikas krīzes.

Plašāka informācija:

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu_borrower/balance_of_payments/latvia/latvia_en.htm