No 25. līdz 28.novembrim Rēzeknes novada pašvaldības deputāti Rita Žurzdina un Kaspars Melnis,  projektu plānotāji un vadītāji Anna  Jaudzema, Eduards  Medvedevs, Brigita Arbidāne, Anita  Bringule, kā arī projekta „Europe Direct informācijas centra Austrumlatgalē” darbinieces Madara  Ļaksa un Inta Rimšāne no Rēzeknes novada pašvaldības, Ilona Skorodihina no Preiļu Galvenās bibliotēkas un Irēna Andžāne no Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā pa Eiropas Savienības finansēto projektu vietām Somijas lauku teritorijās.

Vizīte sākās ar Lauku attīstības asociācijas „Sepra” apmeklējumu Haminā – pilsētā aptuveni 150 kilometru attālumā no Helsinkiem. Asociācijai pēc darbības jomām un mērķiem ir līdzīga loma kā rajonu partnerībām Latvijā – „Sepra” strādā ar Eiropas Savienības finansēto Leader programmu, rosinot cilvēkus aktīvi rakstīt un īstenot projektus. „Sepras” izpilddirektore Marjo Lehtimeki pastāstīja, ka arī viņi 2008.gadā piedzīvoja smagu krīzi, kā laikā tūkstošiem cilvēku zaudēja darbu, tāpēc ļoti svarīga loma bijusi Leader projektu iespējām: „Sākotnēji nebija viegli cilvēkus pierunāt rakstīt projektus un dibināt pašiem savus mikrouzņēmumus, jo mūsu reģions vēsturiski ir bijis ražošanas centrs ar daudzām rūpnīcām, tāpēc cilvēki bija pieraduši būt darba ņēmēji, nevis darba devēji. Mainīt cilvēku attieksmi un mācīt uzņemties atbildību, veidojot savu biznesu, bija liels izaicinājums.” Pacietīgais darbs nesis augļus, jo kā pastāstīja M.Lehtimeki, pēdējo gadu laikā Haminā un tās apkārtnē ar Leader programmas atbalstu ir nodibināti 30 uzņēmumi, radīti daudzi desmiti jaunu darbavietu, kā arī vairāki tūkstoši iedzīvotāju piedalījušies dažādās apmācībās un semināros.

„Sepras” izpilddirektore atzīst, ka arī viņiem nereti nākas saskarties ar birokrātiskiem šķēršļiem un Leader programmas ierobežojumiem: „Kādā nelielā ciematā biedrība uzrakstīja projektu un iegādājās niedru griešanas mašīnu vietējā ezera attīrīšanai. Niedres ezerā jānogriež vien pāris reizes gadā, tāpēc, lai teju 20 tūkstošus eiro vērtais aprīkojums mēnešiem ilgi nestāvētu neizmantots, biedrība vēlējās aizdot to arī kaimiņu pašvaldību ezeru apsaimniekošanai. Diemžēl Leader programmas noteikumi biedrībai to darīt neatļāva piecus gadus. Kā bija norādīts atteikuma vēstulē: „Iespējams, ka blakus pašvaldībās ir kāds iespējamais uzņēmējs, kurš, iespējams, vēlētos uzsākt tieši niedru griešanas biznesu. Iespējams, viņam to neizdotos izdarīt, ja biedrības iegādātais niedru griezējs darbu jau būtu paveicis par velti.”” Neraugoties uz šķēršļiem, M.Lehtimeki uzsver, ka kopumā Leader programmas devums ir neatsverams: „Esam aprēķinājuši, ka aptuveni puse apkārtnes iedzīvotāju no Leader programmas guvuši tiešu vai netiešu labumu.”

Pēc „Sepras” apmeklējuma delegācija devās uz Lapēnrantu, kur ir mājvieta lauku uzņēmēju konsultāciju centram „ProAgria”. Centra darbinieki iepazīstināja ar organizācijas piedāvātajiem pakalpojumiem lauku teritorijās, subsīdiju izmantošanu, vietējo biedrību devumu, kā arī ar projektiem, kuri realizēti, izmantojot Eiropas Savienības finansētās Dienvidaustrumsomijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmu.

Otrajā dienā pieredzes apmaiņas vizītes dalībnieki varēja iepazīties ar sociālā un izglītības sektora darbu nelielajā Savitaipales pašvaldībā. Lai gan Savitaipalē dzīvo vien aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, te ir gan peldbaseins, gan ledus halle, gan ciemats cilvēkiem ar invaliditāti un veciem cilvēkiem. Vietējie iedzīvotāji īpaši lepojas ar pirms pāris gadiem būvēto vidusskolas ēku, kā celtniecība izmaksājusi aptuveni deviņus miljonus eiro (50 procenti valsts un 50 procenti pašvaldības finansējums). Pie skolas ir liels sporta un aktivitāšu laukums ar florbola, basketbola, mini futbola laukumiem, āra trenažieriem un bērnu atrakciju laukumu – tas viss izbūvēts, pateicoties skolas dalībai „movement” jeb kustību programmā, kā ietvaros skolēni savu brīvo laiku, tostarp arī starpbrīžus var pavadīt sportojot. Kā pārliecinājušies pedagogi, un ko varēja novērot arī skolas telpās – bērni, kuri savu neizmērojamo enerģiju ir izmantojuši sportiskām aktivitātēm, skolā uzvedas daudz klusāk un mierīgāk, kā arī vairāk spēj koncentrēties mācību darbam.

Arī Somijā, līdzīgi kā Latvijā, ir bezmaksas izglītība – vecākiem nav jāmaksā nedz par skolu, nedz par mācību līdzekļiem. „Izglītībā nav jēdziena ”nauda seko skolēnam”,” pastāstīja skolas direktors Marku Tani. „Kāda atšķirība, vai skolotājs māca 15 vai 30 skolēnu. Alga ir vienāda, jo skolotājs gatavojas stundām vienādi. Nav atšķirības, vai skolēns mācās lauku skolā, vai pilsētas skolā, izglītības kvalitāte ir vienāda. Turklāt laukos jābūt pēc iespējas vairāk pirmsskolas un sākumskolas iestāžu, bet ir jābūt tikai dažām vidusskolām.” Šajā valstī jēdzienā „bezmaksas izglītība” ietilpst arī brīvpusdienas visiem bērniem. Turklāt pusdienās skolēniem ir iespēja pašiem ielikt tik lielu porciju, cik viņi vēlas. Skolā varēja manīt, ka audzēkņiem un pedagogiem kājās ir nevis apavi, bet gan zeķes vai čībiņas. Skolas direktors atzina, ka tam esot divi ieguvumi: „Pirmkārt, skolēniem ir lielāka māju sajūta, un čībiņās viņi jūtas daudz brīvāk un ērtāk, otrkārt, arī apkopējai ir mazāk darba, jo skolēni, novelkot apavus, nepienēsā skolu ar smiltīm un dubļiem.”

Savitaipales vidusskolā mācās aptuveni 370 audzēkņi, tikmēr pensijas vecuma cilvēku skaits ir vairākas reizes lielāks. Kā atzina Savitaipales pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Kristīna Pihlajameki, darbspējīgo iedzīvotāju skaita strauja samazināšanās esot viena no lielākajām problēmām gan Savitaipalē, gan arī citur Somijā. Šo jautājumu somi risina vairākos veidos. Pirmkārt, strādājot ar moto: „Gulta ir vissliktākā vieta vecam cilvēkam” – tas paredz, ka arī pēc darba gaitu beigām cilvēks paliek aktīvs, piemēram, iesaistās kādā nevalstiskajā organizācijā un piedalās sabiedriskajā dzīvē, otrkārt, tālredzīgi domājot vēl darba gados, strādniekiem tiek nodrošināti labi darba apstākļi un augstvērtīga veselības aprūpe, lai mūža nogalē cilvēku piemeklētu pēc iespējas mazāk slimību un līdz ar to arī valsts finansējums ārstēšanai būtu nepieciešams mazāks. 

Ja tomēr vecumdienās cilvēkam paliek grūti pašam par sevi parūpēties, viņam palīdz sociālais darbinieks, kuri, atkarībā no klienta veselības stāvokļa, ierodas pie viņiem reizi dienā, ik pēc pāris dienām vai reizi nedēļā. Lai atvieglotu aprūpētāju darbu, viņiem telefonā ir lejupielādēta īpaša aplikācija, kas katru rītu izskaitļo pie kuriem klientiem jādodas, cik daudz laika būs jāpavada ceļā un kādi medikamenti jāņem līdzi. Turklāt daudziem klientiem mājās ir ierīkotas atslēgas ar elektronisku kodu, tāpēc, ja klientam pietrūkst spēka atvērt durvis, aprūpētājs pats var tās atslēgt.

Sirmgalvji ar lielām veselības problēmām vai smagu invaliditāti nonāk nevis pansionātā, bet gan izīrē nelielu dzīvoklīti sava veida veco ļaužu ciematiņā, kur klientu veselību pastāvīgi uzrauga medmāsas un palīdz aprūpētāji. Jāatzīmē, ka arī ievācoties šajos īrētajos mājokļos, klienti ir aicināti ņemt līdzi savas mēbeles, lai pēc iespējas vairāk radītu līdzšinējo māju sajūtu. Tāpat aprūpējamie līdzi var ņemt savus mazos draugus – suņus vai kaķus, jo tie palīdzot sirmgalvjiem uzturēt dzīvesprieku un možumu.

Sociālā palīdzība Somijā ir maksas pakalpojums – cilvēkam pašam vai viņa tuviniekiem ir jāmaksā gan par aprūpi mājās, gan arī par īrēto mājokli veco ļaužu ciematiņā. Lai gan šie pakalpojumi ir salīdzinoši dārgi, tomēr likumdošanā noteikts, ka katram pensionāram pēc visu sociālo pakalpojumu nomaksas jāpaliek 180 eiro savām vajadzībām. Ja paliek mazāka summa, tad izdevumu atlikumu sedz valsts.

Vizītes otrās dienas noslēgumā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Kouvolas Transporta, vides un ekonomiskās attīstības centru, kā pārstāvji iepazīstināja ar aktuālākajiem jautājumiem ekonomiskās augšupejas veicināšanai, kā arī vides problēmu risināšanas piemēriem, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu.

Pieredzes apmaiņas brauciena trešajā dienā delegācija apmeklēja Igaunijas pilsētas Viljandi Europe Direct informācijas centru. Tā vadītāja Katrina Reimo pastāstīja par centra īstenotajām aktivitātēm, kā arī Viljandi apkārtnes iedzīvotāju informēšanu par Eiropas Savienības aktualitātēm. Atbildot uz jautājumu, ko latvieši varētu mācīties no kaimiņiem igauņiem attiecībā uz eiro ieviešanu, K.Reimo aicina saglabāt mieru un naudas maiņu uztvert pozitīvi: „Mūsu cilvēki pie jaunās valūtas pierada aptuveni mēneša laikā. Turklāt atšķirībā no Igaunijas, kur maiņas rezultātā par 1564 kronām saņēmām vien 100 eiro, latviešiem ir psiholoģiski vieglāk, jo skaitliski naudas paliks vairāk, piemēram, ja iepriekš alga bija 200 lati, tad pēc 1.janvāra būs teju 300 eiro.” K.Reimo viesiem arī parādīja Viljandi Europe Direct biroja gatavotos informatīvos un prezentācijas materiālus, no kā interesantākos piemērus Europe Direct Austrumlatgalē kolēģi iecerējuši pārņemt arī savā darbā.

Delegācijas pārstāvji atzina, ka vizīte devusi iespēju ne vien smelties idejas no Somijā īstenotajiem projektiem, bet arī rast kontaktus citu projektu īstenošanai. Braucienu organizēja un finansēja Rēzeknes novada pašvaldība un „Europe Direct informācijas centrs Austrumlatgalē”.

Madara Ļaksa,

Europe Direct informācijas centra Austrumlatgalē vadītājas asistente

FOTOGALERIJA