Finanšu ministrs Andris Vilks (V) otrdien Briselē informēs Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Centrālo banku (ECB) par ārkārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu un iesniegs Latvijas pieteikuma vēstuli. Pēc Latvijas vēstules saņemšanas, mūsu valsts gatavība ieviest eiro vēl tiks rūpīgi analizēta un vērtēta virknē institūciju. Svarīga būs ne tikai tehniskā spēja izpildīt Māstrihtas kritērijus, bet arī pārējo valstu politiskā gatavība Latviju uzņemt eiro valstu klubā.

EK un ECB Māstrihtas kritēriju atbilstības verdikts

Finanšu ministrs Andris Vilks Briselē nodos Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žozē Manuelam Barrozu un Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentam Mario Dragi adresētu vēstuli, kurā pausts Latvijas pieprasījums pēc ārpuskārtas konverģences ziņojuma sagatavošanas, kas nepieciešams, lai Latvija tiktu uzaicināta pievienoties eirozonai.

Plānots, ka EK un ECB vērtēs to vai Latvija izpilda un vai spēj ilgtermiņā izpildīt Māstrihtas kritērijus. Plānots, ka EK un ECB šo Konverģences ziņojumu sagatavos līdz maijam vai jūnija sākumam un tālāk šis novērtējums tiks iesniegts Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomē (ECOFIN).

Vilks iepriekš uzsvēris, ka Latvija Māstrihtas kritērijus izpilda ar uzviju.

'Eiro valstis' komentēs Latvijas uzņemšanu

Šī gada jūnija laikā ECOFIN uzklausīs 17 eiro zonas valstu rekomendācijas par Latvijas pievienošanos savienībai un ņems tās vērā, gatavojot savu pozīciju.

Ārpolitikas eksperts Andris Sprūds iepriekš portālam "Delfi" minējis, ka potenciāli mūs varētu atbalstīt mūsu reģiona valstis, kas varētu izpausties Somijas, Igaunijas atbalstā, savukārt skeptiskākas varētu būt dienvidu valstis, kuras neapmierina Latvijas paustā taupības politika.

ES finanšu ministru rekomendācija Eiropadomei

ECOFIN, kas sastāv no 27 dalībvalstu finanšu ministriem, jūnijā pieņems lēmumu par nostāju attiecībā uz eiro ieviešanu Latvijā. ES finanšu ministri arī apstiprinās vēstules tekstu nosūtīšanai uz Eiropadomi.

Eiropadomes politiskais lēmums

Eiropadomē, kas sastāv no visu dalībvalstu valdību vadītājiem, jūnijā tiks pieņemts politisks lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) un Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pauduši, ka nākamajos trīs mēnešos par Latvijas gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas galveno prioritāti kļūs politiskā atbalsta meklēšana, lai lēmums par atbalstu Latvijai būtu pozitīvs.

Lai Latvija varētu turpināt ceļu uz eiro, šajā posmā būs nepieciešams vienbalsīgs valstu valdību vadītāju atbalsts.

ES Parlamenta pozīcija

Kā nākamā, vēl šā gada jūnijā, Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja (ECON) balsos par ziņojumu attiecībā uz lēmuma projektu par eiro ieviešanu Latvijā.

ECON ir noteicošā loma Parlamenta darbā jautājumos, kas saistīti ar pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, un tā būtiski ietekmē ES un starptautisko politisko darba kārtību.

Balsojumam būs konsultatīva loma, ko ņems vērā ECOFIN pieņemot savu gala lēmumu.

Dalībvalstis satiekas pirms gala lēmuma

Jūnijā ES Padomes tikšanās laikā valstu nozaru ministri arī pieņems politisku viedokli attiecībā par atbalstu Latvijas dalībai eirozonā.

Atšķirībā no Eiropadomes, kas tiekas tikai četras reizes gadā, un kas arī tiksies jūnijā par šo Latvijas eiro jautājumu, ES Padome regulāri tiekas krietni biežāk. Šajā institūcijā satiekas nevis valdību līderi, bet gan ES valstu ministri, kuri saskaņo tiesību aktus un kopēju ES politiku (tas, kuru nozaru valstu ministri piedalās šajās sēdēs, atkarīgs no izskatāmo jautājumu piederības).

ECOFIN pieņem gala lēmumu

ECOFIN jūlijā apkopos Eiropas Parlamenta komitejas ECON, Eiropadomes, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas sniegtās pozīcijas un informatīvos ziņojumus un pieņems gala lēmumu, vai Latvija varēs pievienoties eiro jau no 2014.gada 1.janvāra.

Balsojumā, kurā piedalīsies ES valstu finanšu ministri, būs nepieciešams vienbalsīgs atbalsts Latvijas dalībai eirozonā.

Oriģinālraksts pieejams delfi.lv.