Aicinājums apmeklēt Oskara balvas ieguvēja Andžeja Vajdas filmu izlases bezmaksas seansus Gorā
Apskatīt komentārus (0)


15.11.2017

Polijas vēstniecība Latvijā piedāvā izcilā poļu kino un teātra režisora, scenāriju autora un scenogrāfa, vairāku kino balvu laureāta, tai skaitā, Oskara balvas ieguvēja, Andžeja Vajdas filmu izlases bezmaksas seansus Latgales vēstniecībā GORS mazajā zālē.

Filmas tiks demonstrētas poļu valodā ar titriem latviešu valodā. Ieeja bez maksas.

Filmu programma 25. novembrī:
13.00-15.00 Dubultattēls (Powidoki)
15.30-17.30 Mīlestības negadījumu hronika (Kronika wypadków miłosnych)
18.00-20.00 Katiņa (Katyń)

Filmu programma 26. novembrī:
11.00–13.00 Mušu medības (Polowanie na muchy)
13.30–16.30 Apsolītā zeme (Ziemia obiecana)
17.00–19.30 Pans Tadeušs (Pan Tadeusz)

Dubultattēls (Powidoki)
„Dubultattēls” – sirdsdomas par Vladislava Stšemiņska, XX gs. 20. un 30. gadu Polijas avangarda mākslas pioniera pēdējo dzīves posmu. Galvenais varonis ir mākslinieks, kurš nepakļāvās valdošajam sociālistiskajam reālismam un kuram nācās piedzīvot savas izvēles dramatiskās  sekas. „Dubultattēls” ir stāsts par to, kā komunistiskā vara iznīcināja harizmātisku un nepakļāvīgu cilvēku.

Mīlestības negadījumu hronika (Kronika wypadków miłosnych)
1939. gada vasara, Otrā pasaules kara priekšvakars. Viļņa un tās apkārtne. Pulkveža Nalenča meita Alīnā kļūst par Viteka pirmo, jaunības dienu mīlestību. Pamazām viņam izdodas lauzt meitenes pretestību un iekarot viņas sirdi. Jaunieši plāno aizbēgt pēc vidusskolas eksāmeniem. Diemžēl Viteks eksāmenus nenoliek, un lai mērs būtu pilns, uzzina, ka Alīnai ir jādodas uz ārzemēm. Pienāk pēdējā tikšanās, uz kuru meitene ierodas baltā „kāzu” kleitā. Abi kopā pavada nakti un aizmieg upes krastā. Viņus pamodina trauksmes sirēnu skaņas, kas vēsta par kara sākumu. Tadeuša Konvicka romāna ekranizācija, stāsts par jauniešu pāragro pieaugšanu, skumjām pēc nevainības, tīrības un bērnības mītiskās pasaules, kas zaudēta uz visiem laikiem, un tāpēc šķiet vēl skaistāka.

Katiņa (Katyń)
Polijas jaunāko laiku vēstures traģiskākā notikuma ekranizācijas mēģinājums. Filmas darbība sākas 1939. gada 17. septembrī, kad Sarkanā armija iebrūk Polijā. Starp kara gūstekņiem bija padsmiti tūkstoši virsnieku, kuru ģimenes ilgodamās gaidīja viņus atgriežamies. Diemžēl viņi nekad vairs nepārnāca mājās. Drāmā „Katiņa” atainoti sieviešu likteņi – pēc NKVD pavēles 1940. gadā Katiņas mežos noslepkavoto poļu virsnieku māsu, sievu un meitu likteņstāsti.

Mušu medības (Polowanie na muchy)
Nepabeidzis krievu filoloģijas studijas trīsdesmitgadnieks Vladeks, pieticīgs grāmatu veikala darbinieks dzīvo garlaicīgu pilsētnieka dzīvi kopā ar sievu Hanku, dēlu un sievas vecākiem. Viņam nav nekādu profesionālu ambīciju un interešu. Sieva un sievasmāte tur Vladeku pilnā paklausībā. Kādu dienu, aizbildinoties, ka jānopērk cigaretes, viņš dodas projām no mājām ar vēlmi aizmukt uz visiem laikiem. Nejauši viņš iepazīstas ar poļu filoloģijas studenti Irēnu, ar kuru iesaistās romantiskās attiecībās. Irēna par katru cenu vēlas pārvērst viņu par savu sapņu vīrieti. Gandrīz vai pret Vladeka paša gribu, viņa cenšas pasniegt savu vīrieti te kā tulku, te kā rakstnieku, te kā dzīves izredzēto un pat Varšavas salonu rotu. Tomēr visi centieni izrādās veltīgi… „Mušu medības” ir satīra par progresējošām pārmaiņām sabiedrībā, kurā sievietes kļūst valdonīgas un pakļauj visu savai varai, savukārt vīrieši kļūst vāji un zaudē vīrišķīgumu.

Apsolītā zeme (Ziemia obiecana)
19. gadsimta beigas. Lodzas pilsēta, tieši šeit sāk veidoties Polijas tekstilrūpniecības centrs. Trīs draugi – polis Karoļs Boroveckis, vācietis Makss Baums un ebrejs Morics Velts vēlas izveidot tekstilfabriku pilsētā. Viņi izmanto dažādas viltības un trikus, ko uzspiež nežēlīgie Lodzas kokvilnas magnāti. Pēc ugunsgrēka jaunuzceltajā vērpšanas darbnīcā draugu ceļi šķiras. Karoļs atkāpjas no cēlajiem muižniecības ideāliem, atsauc saderināšanos ar Annu, lai iegūtu savā īpašumā lielāko kapitālu pilsētā caur precībām ar ievērojamākā fabrikanta meitu Madu Milleri. Vladislava Rejmonta romāna ekranizācija, episks stāsts par kapitālistiskās Lodzas konfliktiem 19. gadsimta beigās.

Pans Tadeušs (Pan Tadeusz)
„Pans Tadeušs ” ir stāsts par cerībām sakaut krievu iebrucējus un atgūt savu valsti. Šādas cerības poļos uz neilgu laiku pamodināja franču imperators Napoleons Bonaparts. Galvenais varonis ir „jaunskungs“ Jaceks no Sopļicu dzimtas. Viņš ir iemīlējies jauniņajā Zosjā, Stoļnika no Horešku dzimtas mazmeitā, taču viņu mēģina pavedināt par abiem vecāka Teļimena. Mickeviča poēmas Pans Tadeušs” ekranizējums. Filmas galvenais varonis Jaceks Sopļica noslepkavo Stoļniku, bet vēlāk nožēlo savus grēkus. Viņš kļūst par slepenu aģentu, kurš slēpjoties pat no sava dēla un brāļa, kā priesteris Robaks gatavo bruņotu sacelšanos pret iebrucējiem Sopļicovā Lietuvā.