2011. gada 1. novembrī Krāslavā tika prezentēts fotoalbums "Krāslava – Zarasi". Izdevumu ar tūrisma novirzienu finansēja Krāslavas un Zarasu pašvaldības. Ilustrētā albuma Latvijas daļu sagatavoja iespiešanai projekta vadītāja Ināra Dzalbe, fotomākslinieks Anatols Kauškalis un fotoklubs "Zibsnis". Tajā ievietoti trīspadsmit autoru seši desmiti fotoattēlu un fotoreprodukciju.

Avots: Gončarovs, A. Oriģināls izdevums // Ezerzeme – Nr. 86 (2011, 4. nov.), [1.] lpp.

2013. gada 1. novembrī Krāslavā notika 12. Grāmatu svētki, kurus apmeklēja Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš.

Avots: Roga, J. Augsti novērtē Krāslavas attīstības ceļu // Ezerzeme – Nr.87 (2013, 8. nov.), [1.], 2., 3.lpp.

2007. gada 2. novembrī ERAF līdzfinansētā projekta "Dalītas atkritumu vākšanas punktu izveide Krāslavas, Līvānu, Preiļu novados un Dagdas pilsētā" ietvaros Krāslavā tika atklāti 20 atkritumu šķirošanas punkti. Katrā dalītas atkritumu vākšanas punktā tiks uzstādīti atsevišķi konteineri tādiem atkritumu veidiem kā plastmasa, stikls, sadzīves atkritumi. Konteineri tiks marķēti ar norādi par tajos uzkrājamo atkritumu veidu.

Avots: Rukmans, Andris. Par atkritumu šķirošanu // Krāslavas Vēstis – Nr.20 (2007, 30. nov.), 2.lpp.

2014. gada 2. novembrī Krāslavas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcai  tika iesvētīts jaunais kupols un krusts.

Avots: Kozačuka, T. Remontdarbi baznīcā turpinās // Krāslavas Vēstis – Nr.5 (2017, 17. marts), 3.lpp.

2016. gada 2. novembrī Krāslavā, Rīgas ielā 28 (pie veikala "Maxima" fasādes),  tika uzstādīts uzņēmuma Omniva pakomāts - pasta sūtījumu terminālis.

Avots: Skarnelis, O. “Omniva” paplašina pakomātu tīklu Baltijā // Krāslavas Vēstis – Nr.18 (2016, 11. nov.), 4.lpp.

2010. gada 5. novembrī tika atklātas jaunās Krāslavas notekūdeņu attīrīšanas ietaises Kaplavas pagasta "Sārtlokos", kur tiek savākti un attīrīti pilsētas notekūdeņi. Notekūdeņu attīrīšanas ietaises uzbūvētas pilnīgi jaunā vietā.

Avots: Roga, J. Krāslaviešu lielā veiksme // Ezerzeme – Nr.88 (2010, 12. nov.), [1.] lpp.

Lai skolēni drošāk justos uz ceļa tumšajā gada laikā, pirmklasniekiem rajona pilsētu un lauku skolās ceļu policija dāvināja atstarotājus.

Avots: Roga, J. Bērnu drošībai // Ezerzeme – Nr.89 (2000, 17. nov.), 3.lpp.

1920. gada 8. novembrī tika noslēgts miera līgums starp Latviju un PSRS, Krāslava tika iekļauta Latvijas Republikas sastāvā, un krāslaviešu dzīve pakāpeniski sakārtojās, zādzības un laupīšanas beidzās, tirgū atkal bija liels produktu pievedums, un tika veikti dažādi pasākumi, lai nodrošinātu iedzīvotāju materiālās un garīgās vajadzības.

Avots: No Krāslavas vēstures // Krāslavas Vēstis – Nr.13 (2015, 15. jūl.), 2.lpp.

2007. gada 9. novembrī pie pieminekļa "Māte Latgale raud" tika  atklāta piemiņas plāksne "Nepaej garām, apstājies …".

Uz plāksnes ir rakstīts:

"Apstājies, atceries un piemini mūsu mazās tautas sāpi.

Cietušiem no svešām varām 1940-1949.

Šīs idejas īstenotāji: partija TB/LNNK, Krāslavas rajona padome, Krāslavas novada dome, Ē. Andžāne, K. Pontaks".

Avots: Krāslavas Vēstis – Nr.19 (2007, 16. nov.), [1.] lpp.

2008. gada 9. novembrī Meža kapos tika iesvētīta jaunā kapliča.

Avots: Iesvētīta Meža kapu kapliča // Krāslavas Vēstis – Nr.18 (2008, 14. nov.), 3.lpp.

2023. gada 9. novembrī Grāfu Plāteru ielā 10 atklāts ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums. Konkrētais pakalpojums ir plānots astoņiem ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem līdz 17 gadu vecumam.

Avots: Dzalbe, Ināra. Krāslavas novada pašvaldība izveidojusi ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu // Krāslavas Vēstis – Nr.11 (2023, 17. novembris), 3. lpp.

1843. gada 10. novembrī cara valdība slēdz žēlsirdības māsu patversmi, decembrī garīgo semināru un arī visu lāzaristu-misionāru kongregāciju.

Avots: Kalviša, G. Skaitļi un fakti no Krāslavas baznīcas vēstures // Ezerzeme – Nr.58 (2007, 31. jūl.), 6.lpp.

2000. gada 10. novembrī LR Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts uzņēmums SIA  "DOVA". Uzņēmums tika dibināts ar nolūku veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Krāslavas pilsētas teritorijā.

No 2001. gada 1. februāra uzņēmums SIA "DOVA" uzsāka saimniecisko darbību ar Krāslavas pilsētas teritorijā esošo juridisko un privātpersonu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Pateicoties sniegtā pakalpojuma pieejamībai un kvalitātei SIA "DOVA" uzsāka sadzīves atkritumu apsaimniekošanu arī visā Krāslavas rajona teritorijā un Preiļu rajona Aglonas pagasta teritorijā.

Avots: SIA “DOVA” // http://dova.lv/lv/par-mums/

1990. gada 11. novembrī sv. Ludvika laukumā notika pasākums, veltīts Lāčplēša un Vienības ielu nosaukumu atjaunošanai.

Avots: Ezerzeme - Nr.134 (1990, 10. nov.), 4.lpp.

1991. gada 11. novembrī  tika izveidots Zemessardzes 33. Krāslavas bataljons.

No dibināšanas laika līdz 2001. gada 2. augustam bataljonu komandēja Alfrēds Buls. 2002. gadā Latvijā notika Zemessardzes restrukturizācija un Preiļu 35. bataljonam pievienoja 33. Krāslavas bataljonu.

Avoti:

Roga, Juris. Nenobijās uzņemties atbildību par valsti un tautu // Ezerzeme – Nr.88 (1998, 10. nov.), [1.], 4.lpp.

Radovics, Viesturs. Preiļu zemessargi jaunajā gadā jaunās mājās // http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2005/12/27/preilu-zemessargi-jaunaja-gada-jaunas-majas

Baranovska, Inese. Iecelts jaunais Krāslavas Zemessardzes bataljona priekšnieks // http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2001/8/3/4702

2001. gada 11. novembrī topošās jaunās Krāslavas poļu skolas ēkas pamatos tika iebūvēta kapsula ar vēstījumiem paaudzēm nākotnē. 

Tā kā būvniecības darbus finansēja Polijas valsts, tad svinīgajā pasākumā piedalījās ne tikai krāslavieši, bet arī viesi no Polijas.

Avots: Roga, J. Svinīgi iemūrē kapsulu // Ezerzeme -  Nr.89 (2001, 16. nov.), [1.] lpp.

1991. gada 14. novembrī ar Krāslavas pilsētas valdes lēmumu Nr.135 noslēdzās Krāslavas pilsētas ielu vēsturisko nosaukumu atjaunošana.

Avots: Gekišs, V. No Rīgas ielas vēstures // Krāslavas Vēstis – Nr.5 (2008, 14. marts), 3.lpp.

1991. gada 14. novembrī Augusta iela atgūst savu vēsturisko nosaukumu.

20. gs. sākumā tā ir Augusta iela (Augustovskaja). 20. gs. 30. gados kļūst par Nikodema Rancāna ielu, pēc Otrā pasaules kara – par Ļ. Tolstoja ielu, Maskavas ielu.

Avots: Gekišs, V. Augusta ielas vēsture // Krāslavas Vēstis – Nr.6 (2008, 28. marts), 3.lpp.

2015. gada 14. novembrī Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā notika mākslinieka Valentīna Zlidņa (1939-2010) gleznu kataloga "Dzimis Latgalē" atvēršanas svētki.

Avots: Škutāne, E. Laists klajā Valentīna Zlidņa gleznu katalogs // Krāslavas Vēstis – Nr.19 (2015, 27. nov.), 2.lpp.

1988. gada novembrī tika dibināta Krāslavas poļu kultūras biedrība "Strumeņ".

Avots: Urbanoviča, J. Biedrībai “Strumeņ” – 10 gadu // Ezerzeme – Nr.93 (1998, 27. nov.), 3.lpp.

2007. gada 17. novembrī Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta ekspozīcija "Pieci airi".

Avots: Roga, J. Ekspozīcija laivā, kas kuģo pa Daugavu // Ezerzeme – Nr.91 (2007, 23. nov.), 2.lpp.

2010. gada 17. novembrī Krāslavas novada dome pirmo reizi piešķīra goda titulus "Gada novadnieks 2010". Ar pateicības rakstiem  un dāvanām – kalendāriem 2011. gadam - "Krāslavas palete 2011"- Krāslavas kultūras namā  tika godināti 18 Krāslavas novada iedzīvotāji.

Avots: Kavinska, I. “Gada novadnieks 2010” // Krāslavas Vēstis – Nr.20 (2010, 3. dec.), [1.] lpp.

1989. gada 18. novembrī pirmoreiz pēc ilga laika pārtraukuma tiek svinēts 18. novembris.

Avots: Bukeviča, Dz. Krāslava. XX gadsimts. // Ezerzeme – Nr.100 (1999, 30. dec.), [1.], 2.lpp.

1990. gada 18. novembrī Krāslavas stacijā atklāts piemiņas sēru akmens 1949. gada represētajiem.

Avots: Pagājušā gada hronika // Ezerzeme – Nr.155 (1990, 29. dec.), 2.lpp.

2010. gada novembrī Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs "Mūsmājas" pārcēlās no ēkas Rēzeknes ielā 45 uz telpām Pils ielā 5.

Avots: Škutāne, E. “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” // Krāslavas Vēstis – Nr.1 (2011, 14. janv.), 3.lpp.

2007. gada 20. novembrī tika parakstīts pieņemšanas nodošanas akts par renovētu objektu Krāslavā – sienu siltināšanas darbi tika veikti pirmsskolas izglītības iestādē "Pienenīte".

Avots: Škutāne, E. Siltāk un mājīgāk // Krāslavas Vēstis - Nr.20 (2007, 30. nov.), [1.] lpp.

1993. gada novembrī Valsts komisija [Krāslavas] rajona padomes priekšsēdētāja Viktora Kokoriša vadībā pieņēma no celtniekiem tiltu pāri Daugavai. … Tilta celtniecība tika uzsākta 1985. gadā.

Avots: Ezerzeme – Nr.47 (1993, 23. nov.), 3.lpp. :il.

2010. gada novembrī tika uzsākts darbs pie Krāslavas pilsētas vēsturiskā centra dienvidaustrumu daļas attīstības koncepcijas izstrādes. Attīstību koncepciju izstrādāja SIA "Grupa 93". Koncepcijai tika izstrādāta teritorijai, ko ietver Rīgas iela, Lāčplēša iela, Baznīcas iela, Vienības iela, Studentu un Dīķu ielas, iekļaujot Rātūža un Ostas ielas, kā arī teritorijā esošajiem skvēriem un laukumiem – 18. novembra laukums, skvērs pie Romas katoļu baznīcas, skvērs starp Brīvības un Lāčplēša ielu,  skvērs starp Baznīcas un Raiņa ielu, skvērs pie pieminekļa "Māte Latgale raud".

Izstrādātais projekts ir teritoriju visaptveroša koncepcija par to, kā Krāslavas centram jāizskatās nākotnē.

Avots: Beikule, A. Tiek izstrādāta Krāslavas vēsturiskā centra attīstības koncepcija // Krāslavas Vēstis – Nr.20 (2010, 3. dec.), [1.] lpp.

2007. gada 22. novembrī Krāslavā notika pirmais Krāslavas Jaunatnes kongress, kuru organizēja Krāslavas jaunatnes padome.  Kongresa galvenie mērķi – esošo problēmu aktualizēšana Krāslavas jaunatnes vidū, problēmu risināšanas ceļu meklējumi, kā arī kongresa dalībnieku iepazīšanās ar Krāslavas jaunatnes padomes darbu, kas tika izveidota 2007. gada sākumā. Kongresa laikā tika izvirzīts priekšlikums: lūgt Krāslavas novada domi iekļaut štatu sarakstā amatu – jaunatnes lietu koordinators.

Avots: Škutāne, E. Jaunatne analizē problēmas // Krāslavas Vēstis – Nr.20 (2007, 30. nov.), 3.lpp.

2007. gada  23. novembrī notika jaunās Krāslavas mūzikas skolas ēkas Rēzeknes ielā 4 svinīgā atklāšana.

Avots: Škutāne, E. Jaunajiem mūziķiem – jaunas iespējas // Krāslavas Vēstis – Nr.20 (2007, 30. nov.), [1.] lpp.

2006. gada 24. novembrī Krāslavas bērnu bibliotēkā notika datorizēto darba vietu un interneta punkta svinīga atklāšana. Projekts "Krāslavas bērnu bibliotēkas informācijas sistēmas izveide" atbalstīts Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projekta jeb Gaismas tīkla ietvaros rīkotajā projektu konkursā.

Avots: Cabule, I. Datorizēto darba vietu un interneta punkta svinīga atklāšana Krāslavas bērnu bibliotēkā// Ezerzeme – Nr.94 (2006, 1. dec.), 6.lpp.

2015. gada 24. novembrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika Senioru dzīves skolas pirmā ievadlekcija. Paredzēts, ka Senioru dzīves skolu vadīs Tatjana Azamatova un Raimods Lazda un nodarbības notiks otrdienās, bibliotēkas lasītavā.

Avots: Azamatova, T. Laipni aicināti “Senioru dzīvesskolā” // Ezerzeme – Nr. 91 (2015, 27. nov.), 5.lpp.

1989. gada 25. novembrī tika atklāta Krāslavas Bērnu Mākslas skola Raiņa ielā 6.

Avots: Krāslavas rajona skolu vēsture. Krāslava: Krāslavas rajona Skolu valde, 1997.- 123.-124.lpp.

2016. gada novembrī Statoil atvēra jaunu degvielas uzpildes staciju Krāslavā, Rīgas ielā 165A.

Avots: Cērpe, A. Statoil atver  jaunu degvielas uzpildes staciju Krāslavā // Krāslavas Vēstis – Nr.19 (2016, 25. nov.), 3.lpp.

2007. gada novembrī Krāslavā tika atklāti pirmie atkritumu šķirošanas punkti, kopumā to ir 20. Iedzīvotājiem ir iespēja atsevišķos konteineros izmest sadzīves atkritumus un pārstrādei nododamo izlietoto plastmasas, papīra un stikla iepakojumus.

Avots: Roga, J. Atkritumu šķirošana iespējama Krāslavā un Dagdā // Ezerzeme – Nr.96 (2007, 11. dec.), 4.lpp.

1558. gadā sākās 25 gadu ilgais Livonijas karš, kura rezultātā Livonija 1561. gada 28. novembrī padevās poļu-leišu varai un Latgalē uz 210 gadiem līdz 1772. gadam sākās poļu laiku.

1772. gadā notika pirmā Polijas sadalīšana. Krāslavas novads kopā ar visu Latgali tika iekļauts Krievijas sastāvā bez administratīvās patstāvības, kura tika atjaunota tikai pēc neatkarīgās Latvijas izveidošanas 1918. gadā.

Avots: Gekišs, V. No Krāslavas vēstures // Krāslavas Vēstis – Nr.4 (2008, 22. febr.), 3.lpp.

2017. gada novembrī Krāslavā, Pils ielā 5, tika uzstādīti pieci brīvdabas trenažieri.

Avots: rāslavā ir uzstādīti pieci brīvdabas trenažieri // Krāslavas Vēstis - Nr.19 (2017, 8. decembris), 2. lpp.

2020. gada novembrī tika izdots recepšu krājums “Latgales pavārgrāmata. Latgales reģiona un Krāslavas novada tradicionālās receptes”. Krājumā ir apkopotas 227 receptes, kuras iesniedza 76 cilvēki no visas Latgales.  Projektu finansēja Eiropas Savienība.

Avots: Izdots recepšu krājums “Latgales pavārgrāmata”// Krāslavas Vēstis - Nr.18 (2020, 27. novembris), 12. lpp.

2020. gada novembrī par godu Krāslavas pilsētas ģerboņa 95-gadei biedrība "Pīlādzītis klubs” izdeva krāsojamo un spēļu grāmatu "Daugavas rakšana” ar teikas tekstu latviešu, krievu un angļu valodā. Grāmatas zīmējumu autore ir pirmsskolas izglītības skolotāja Aija Trunoviča-Stivriņa.

Avots: Vorošilova, J. Krāsojamā grāmata “Daugavas rakšana” // Krāslavs Vēstis - Nr.18 (2020., 27. novembris), 12. lpp.

2013. gadā Latgales ielas rekonstrukcijas ietvaros rekonstruēts Latgales un Vienības ielu krustojums. Sākot ar 29.11.2013, satiksme Latgales un Vienības ielu krustojumā tiek regulēta ar luksoforiem.

Avots: Krāslavas Vēstis – Nr.19 (2013, 20. dec,), 2.lpp.

1966. gada 30. novembrī Krāslavā, Rīgas ielā, tika atklāts jauns kinoteātris "Zarja".

Pirmā filma, ko demonstrēja šajā kinoteātrī, bija režisora Leonīda Leimaņa 1966. gadā ekranizētā kinofilma "Purva bridējs" pēc Rūdolfa Blaumaņa tāda paša nosaukuma noveles.

Avots: Matvejenko, B. Rīgas iela laiku lokos // Krāslavas Vēstis – Nr.13 (2014, 5. sept.), 7.lpp.

Uz augšu