1558. gadā sākās 25 gadu ilgais Livonijas karš, kura rezultātā Livonija 1561. gada 28. novembrī padevās poļu-leišu varai un Latgalē uz 210 gadiem līdz 1772. gadam sākās poļu laiku.

1772. gadā notika pirmā Polijas sadalīšana. Krāslavas novads kopā ar visu Latgali tika iekļauts Krievijas sastāvā bez administratīvās patstāvības, kura tika atjaunota tikai pēc neatkarīgās Latvijas izveidošanas 1918. gadā.

Avots: Gekišs, V. No Krāslavas vēstures // Krāslavas Vēstis – Nr.4 (2008, 22. febr.), 3.lpp.

1988. gada novembrī tika dibināta Krāslavas poļu kultūras biedrība "Strumeņ".

Avots: Urbanoviča, J. Biedrībai “Strumeņ” – 10 gadu // Ezerzeme – Nr.93 (1998, 27. nov.), 3.lpp.

1993. gada novembrī Valsts komisija [Krāslavas] rajona padomes priekšsēdētāja Viktora Kokoriša vadībā pieņēma no celtniekiem tiltu pāri Daugavai. … Tilta celtniecība tika uzsākta 1985. gadā.

Avots: Ezerzeme – Nr.47 (1993, 23. nov.), 3.lpp. :il.

Lai skolēni drošāk justos uz ceļa tumšajā gada laikā, pirmklasniekiem rajona pilsētu un lauku skolās ceļu policija dāvināja atstarotājus.

Avots: Roga, J. Bērnu drošībai // Ezerzeme – Nr.89 (2000, 17. nov.), 3.lpp.

2007. gada novembrī Krāslavā tika atklāti pirmie atkritumu šķirošanas punkti, kopumā to ir 20. Iedzīvotājiem ir iespēja atsevišķos konteineros izmest sadzīves atkritumus un pārstrādei nododamo izlietoto plastmasas, papīra un stikla iepakojumus.

Avots: Roga, J. Atkritumu šķirošana iespējama Krāslavā un Dagdā // Ezerzeme – Nr.96 (2007, 11. dec.), 4.lpp.

2010. gada novembrī tika uzsākts darbs pie Krāslavas pilsētas vēsturiskā centra dienvidaustrumu daļas attīstības koncepcijas izstrādes. Attīstību koncepciju izstrādāja SIA "Grupa 93". Koncepcijai tika izstrādāta teritorijai, ko ietver Rīgas iela, Lāčplēša iela, Baznīcas iela, Vienības iela, Studentu un Dīķu ielas, iekļaujot Rātūža un Ostas ielas, kā arī teritorijā esošajiem skvēriem un laukumiem – 18. novembra laukums, skvērs pie Romas katoļu baznīcas, skvērs starp Brīvības un Lāčplēša ielu,  skvērs starp Baznīcas un Raiņa ielu, skvērs pie pieminekļa "Māte Latgale raud".

Izstrādātais projekts ir teritoriju visaptveroša koncepcija par to, kā Krāslavas centram jāizskatās nākotnē.

Avots: Beikule, A. Tiek izstrādāta Krāslavas vēsturiskā centra attīstības koncepcija // Krāslavas Vēstis – Nr.20 (2010, 3. dec.), [1.] lpp.

2010. gada novembrī Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs "Mūsmājas" pārcēlās no ēkas Rēzeknes ielā 45 uz telpām Pils ielā 5.

Avots: Škutāne, E. “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” // Krāslavas Vēstis – Nr.1 (2011, 14. janv.), 3.lpp.

2016. gada novembrī Statoil atvēra jaunu degvielas uzpildes staciju Krāslavā, Rīgas ielā 165A.

Avots: Cērpe, A. Statoil atver  jaunu degvielas uzpildes staciju Krāslavā // Krāslavas Vēstis – Nr.19 (2016, 25. nov.), 3.lpp.

2017. gada novembrī Krāslavā, Pils ielā 5, tika uzstādīti pieci brīvdabas trenažieri.

Avots: Krāslavā ir uzstādīti pieci brīvdabas trenažieri // Krāslavas Vēstis - Nr.19 (2017, 8. decembris), 2. lpp.

2020. gada novembrī tika izdots recepšu krājums “Latgales pavārgrāmata. Latgales reģiona un Krāslavas novada tradicionālās receptes”. Krājumā ir apkopotas 227 receptes, kuras iesniedza 76 cilvēki no visas Latgales.  Projektu finansēja Eiropas Savienība.

Avots: Izdots recepšu krājums “Latgales pavārgrāmata”// Krāslavas Vēstis - Nr.18 (2020, 27. novembris), 12. lpp.

2020. gada novembrī par godu Krāslavas pilsētas ģerboņa 95-gadei biedrība "Pīlādzītis klubs” izdeva krāsojamo un spēļu grāmatu "Daugavas rakšana” ar teikas tekstu latviešu, krievu un angļu valodā. Grāmatas zīmējumu autore ir pirmsskolas izglītības skolotāja Aija Trunoviča-Stivriņa.

Avots: Vorošilova, J. Krāsojamā grāmata “Daugavas rakšana” // Krāslavs Vēstis - Nr.18 (2020., 27. novembris), 12. lpp.