1558. gadā sākās 25 gadu ilgais Livonijas karš, kura rezultātā Livonija 1561. gada 28. novembrī padevās poļu-leišu varai un Latgalē uz 210 gadiem līdz 1772. gadam sākās poļu laiku.

1772. gadā notika pirmā Polijas sadalīšana. Krāslavas novads kopā ar visu Latgali tika iekļauts Krievijas sastāvā bez administratīvās patstāvības, kura tika atjaunota tikai pēc neatkarīgās Latvijas izveidošanas 1918. gadā.

Avots: Gekišs, V. No Krāslavas vēstures // Krāslavas Vēstis – Nr.4 (2008, 22. febr.), 3.lpp.

2017. gada novembrī Krāslavā, Pils ielā 5, tika uzstādīti pieci brīvdabas trenažieri.

Avots: Krāslavā ir uzstādīti pieci brīvdabas trenažieri // Krāslavas Vēstis - Nr.19 (2017, 8. decembris), 2. lpp.

2020. gada novembrī tika izdots recepšu krājums “Latgales pavārgrāmata. Latgales reģiona un Krāslavas novada tradicionālās receptes”. Krājumā ir apkopotas 227 receptes, kuras iesniedza 76 cilvēki no visas Latgales.  Projektu finansēja Eiropas Savienība.

Avots: Izdots recepšu krājums “Latgales pavārgrāmata”// Krāslavas Vēstis - Nr.18 (2020, 27. novembris), 12. lpp.

2020. gada novembrī par godu Krāslavas pilsētas ģerboņa 95-gadei biedrība "Pīlādzītis klubs” izdeva krāsojamo un spēļu grāmatu "Daugavas rakšana” ar teikas tekstu latviešu, krievu un angļu valodā. Grāmatas zīmējumu autore ir pirmsskolas izglītības skolotāja Aija Trunoviča-Stivriņa.

Avots: Vorošilova, J. Krāsojamā grāmata “Daugavas rakšana” // Krāslavs Vēstis - Nr.18 (2020., 27. novembris), 12. lpp.