Vēstures avotos Krāslava pirmo reizi minēta 14. gs. Pa Daugavu gāja tirdzniecības ceļš un vienā no Krāslavas pauguriem tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava.  Parasti apdzīvotās vietas sākumi attiecas uz to laiku, kad tā minēta vēstures datos.

Avots: Gekišs, V. No Krāslavas vēstures // Krāslavas Vēstis – Nr.4 (2008, 22. febr.), 3.lpp.

1558. gadā pēc Livonijas mestra Furstenberga rīkojuma Krāslava kļūst par lēņu muižu, kuru pārvalda Engelberts Plumpers. Krāslava togad pirmo reizi tiek minēta kā administratīvi pārvaldīta apdzīvota vieta.

Avots: Gekišs, V. No Krāslavas vēstures // Krāslavas Vēstis – Nr.4 (2008, 22. febr.), 3.lpp.

1906. gada februārī par piedalīšanos revolūcijā Krāslavas iedzīvotājiem uzlika 30 tūkstošus rubļu lielu kontribūciju, kas bija jānomaksā ne vēlāk kā līdz 27. februārim. Tomēr to iekasēt neizdevās, jo, baidoties no sabiedriskā skandāla, Krievijas iekšlietu ministrs P. Durvono bija spiests atcelt kontribūciju un soda ekspedīcijas nodaļu aizvākt no Krāslavas.

Avots: Gekišs, V. 1905. gada revolūcijas notikumi Krāslavas novadā // Ezerzeme – Nr.36 (2005, 10. maijs), 3.lpp.

Uz 1964. gada sākumu televīzijas antenas Krāslavā ir  iegādājušies vairāk nekā 200 īpašnieki. Krāslavieši skatās televīzijas pārraides no Rīgas, Maskavas un citām pilsētām. Televīzija pamazām ienāk krāslaviešu sadzīvē.

Avots: Эглит, А. Телевидение входит в быт // Заря Коммунизма - № 17 (1964, 8 февраля), 1 стр.

1990. gadā tika dibināta katoļu biedrība "Adveniat". 1992. gadā, divu gadu pastāvēšanas laikā biedrības locekļi paveikuši daudz - pie baznīcas darbojas svētdienas skola, tika organizēts bērnu koris, kas svētdienās dzied Votivas misē, tika izveidota garīgās literatūras bibliotēka; svētceļojumi, darbs ar Rožukroņa pulciņa bērniem un jauniešiem; palīdzība dekānam [Jāzepam Lapkovskim] katehizācijā u.c. darbi.

Avots: Kalviša, G. Lai atdzimtu garīgums // Ezerzeme – Nr.15 (1992, 28. febr.), 5.lpp.

Izzāģējot vecus kokus Jāņupītes krastos, tika pavērts skats no vecā tilta pāri Daugavai uz Krāslavas pilsētas daļu – Priedaini.

Avots: Gončarovs, A. Piedod mums, upe // Ezerzeme – Nr.16 (1997, 28. febr.), [1.], 3.lpp.