1971. gada 1. janvārī darbu sāka  Krāslavas sausā vājpiena un sviesta rūpnīca.

Kombināts diennaktī pārstrādāja 100 tonnas piena, saražoja 3,5 tonnas piena pulvera un 5-6 tonnas sviesta.  60% sviesta izmantoja vietējie iedzīvotāji, 40% sviesta sūtīja eksportam uz Čehiju, Vāciju, Poliju.

Avots: Lomanovska, A. “Krāslavas uzņēmumu vēsture” // Krāslavas Vēstis – Nr.7 (2013, 12. apr.), 5.lpp.

1983. gada 1. janvārī tika dibināts Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs. Līdz tam laikam Krāslavā darbojās Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle.

Avots: Škutāne, E. Krāslavas muzejā var just Plāteru laika auru // Krāslavas Vēstis – Nr.1 (2013, 17. janv.), 5.lpp.

1999. gada 1. janvārī plkst. 0.30 Krāslavas pilsētas centrā, 18. novembra laukumā, pirmo reizi bija svētku salūts jaunam gadam par godu.

Avots: Būs svētku salūts Krāslavā // Ezerzeme – Nr.102 (1998, 29. dec.), 1.lpp.

Ar 2009. gada 1. janvāri tika pārtraukta pilsētas autobusu kustība maršrutos Pareizticīgo kapi - Meža kapi un Ezerkalns - Augstkalne, kas pastāvēja no 2006. gada maija. Valsts SIA "Autotransporta direkcija" nepiekrita iekļaut eksperimentālos pilsētas maršrutus pamatmaršrutu tīklā.

Avots:

Roga, J. Krāslavas rajona padomē // Ezerzeme – Nr.33 (2008, 29. apr.), [1.] lpp.

un

http://kraslava.lv/nc/zinas/pilns-raksts/article/par-kraslavas-pilsetas-autobusu-kustibas-partrauksanu/?sword_list[0]=lapkovskis&sword_list[1]=un&sword_list[2]=dēls

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā likums, kas atļauj reģistrēt laulību ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām vai ārpus baznīcas. Personām, kuras vēlētos noslēgt laulību ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām vai ārpus baznīcas, jānodrošina laulības reģistrācijai piemērotus vai atbilstošus apstākļus.

Avots: Roga, J. Jautājums – atbilde // Ezerzeme – Nr.46 (2013, 14. jūn.), 2.lpp.

2014. gada 1. janvārī Latvija oficiāli pievienojās eirozonai, nomainot savu naudas vienību – latus - uz Eiropas Savienības naudas vienību – eiro.

Avots: Roga, J. Drīz maciņos būs eiro // Ezerzeme – Nr.88 (2013, 12. nov.), 3.lpp.

2021. gada 1. janvārī pirmo reizi tautas un mājokļu skaitīšana notika, izmantojot tikai administratīvos datus.  Pēc tautas skaitīšanas datiem vidējais  krāslavieša vecums bija 42  gadi. Krāslavā tika saskaitīti 7289 iedzīvotāji.

Avots: Bartuša, A. Krāslava un krāslavieši caur tautas skaitīšanas prizmu // Ezerzeme - Nr.19 (2023, 12. maijs), 4., 11. lpp.

1844. gada 2. janvārī oficiāli tika slēgts Krāslavas garīgais seminārs (pirmā mācību iestāde Latgalē), kas Krāslavā pastāvēja no 1757. gada.

Avots: Kalviša, G. Krāslavas garīgajam semināram 250 gadu // Ezerzeme – Nr.46 (2007, 19. jūn.), 2.lpp.

1971. gada 2. janvārī tika dibināta šūšanas fabrikas "Latvija" filiāle Nr.5 Krāslavā.

Avots: Lomanovska, A. “Krāslavas uzņēmumu vēsture” // Krāslavas Vēstis – Nr.7 (2013, 12. apr.), 5.lpp.

1992. gada 2. janvārī Krāslavā darbu sāk karatē klubs "SATORI".

Avots: Latgales reģionālais klubs “SATORI” // http://www.kraslavasvestis.lv/valas-bridis/sports/article/36/sporta-jaunums-nosaukums-2.html

Ar 1997. gada 2. janvāri Krāslavas rajonā darbu reāli uzsāka bāriņtiesas pilsētās un pagasttiesas pagastos. Par Krāslavas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāju tika ievēlēta Regīna Sakoviča, kura līdz šim bija bērnu tiesību aizsardzības inspektore Krāslavas rajona skolu valdē.

Avots: Mūsu korespondents. Tiesas aizstāvēs bērnu intereses// Ezerzeme – N.3 (1997, 14. janv.) [1.] lpp.

1996. gada 4. janvārī Krāslavas 3. bērnudārzam apritēja 20 gadu.

1995. gadā dārziņā pavisam bija 12 grupas. Latviešu grupas apmeklēja 103 audzēkņi, krievu grupas – 105 un poļu grupā gāja 12 bērni.

Avots: Pizāne, L. Ar jaunu … jubileju!// Ezerzeme – Nr.1 (1996, 5. janv.), 6.lpp.

2014. gada 4. janvārī Krāslavas novada invalīdu sporta un rehabilitācijas klubs "Krāslava" atzīmēja savas darbības 5 gadu jubileju.

Avots: 5 gadi – 40 kausi // Krāslavas Vēstis – Nr.1 (2014, 17. janv.), 7.lpp.

2012. gada 5. janvārī Krāslavā un Krāslavas novadā  tika izsludināta sēru diena. 2012. gada 1. janvārī Izvaltas pagastā auto avārijā traģiski gāja bojā septiņi Krāslavas novada jaunieši.

Avots: Ezerzeme – Nr.1 (2012, 3. janv.), [1.] lpp.

1920. gada 7. janvārī notika Krāslavas atbrīvošana, poļu leģionāri un Latvijas armijas karaspēka vienības ienāca Krāslavā.

Avots: Bukeviča, Dzintra. Krāslavas pirmā pasaules kara laikā // Ezerzeme – Nr.90 (1998, 17. nov.), 2.lpp.

1989. gada 7. un 8. janvārī Krāslavas rajona delegāti piedalījās Latvijas PSR Internacionālās frontes dibināšanas kongresā.

Avots: 1989. gada hronika// Ezerzeme – Nr.1 (1990, 1. janv.), 2.lpp.

2005. gadā,  naktī no 8. uz 9. janvāri Latviju sasniedza pēdējo 35 gadu laikā spēcīgākais orkāns. Dabas stihija nodarīja postījumus kā Krāslavas rajonā, tā arī pilsētā.

Avots: Gončarovs, A. Viesuļvētras sekas// Ezerzeme – Nr.4 (2005, 14. janv.), 6.lpp.:il.

2009. gada sākumā  pašvaldības aģentūra "Labiekārtošana K" veica veco un bīstamo koku izzāģēšanu un novākšanu Krāslavas vecajos katoļu kapos Rēzeknes ielā.

Avots: Krāslavas Vēstis – Nr.2 (2009, 30. janv.), 2.lpp.

2020. gada 11. janvārī Krāslavas kultūras namā pirmizrādi piedzīvoja Viestura Kairiša spēlfilma "Piļsāta pi upis”.

Avots: Krāslavā pirmizrādīta Viestura Kairiša spēlfilma "Piļsāta pi upis/ Pilsēta pie upes” //Krāslavas Vēstis – Nr.1 (2020, 17. janvāris), 1. lpp.

1989. gada 12. janvārī tautas skaitīšanā Latvijā Krāslavā tika saskaitīti 12 434 iedzīvotāji. Līdz šim tas ir lielākais iedzīvotāju skaits Krāslavas pilsētā tautas skaitīšanas vēsturē.

Avots: Bartuša, A. Krāslava un krāslavieši caur tautas skaitīšanas prizmu // Ezerzeme - Nr.19 (2023, 12. maijs), 4., 11. lpp.

1971. gada janvārī Krāslavā savu darbību sāk šūšanas firmas "Latvija" jaunā Krāslavas fabrika.

Avots: Станкевича, И. С Краславской маркой // Заря Коммунизма - №19 (1971, 13 февр.), 1-я с.

1905. gada 13. janvārī Krāslavā sākās vispārējais protesta streiks. Hurina saru apstrādāšanas fabrikas strādnieki pārtrauca darbu un sapulcējās fabrikas pagalmā. Sadalījušies grupās, viņi devās pie citu rūpniecības uzņēmumu strādniekiem, lai arī tos mudinātu pārtraukt darbu un pievienoties streikam. Sociāldemokrāti aicināja strādniekus ar streikiem un demonstrācijām atbalstīt Pēterburgas biedrus. Streikā piedalījās amatnieki, maizes ceptuvju strādnieki, pārdevēji, visi ebreju un daļa krievu mājkalpotāju. Protesta streiks Krāslavā turpinājās piecas dienas.

Avots: Gekišs, V. 1905. gada revolūcijas notikumi Krāslavas novadā // Ezerzeme – Nr.35 (2005, 6. maijs), 3.lpp.:il.

1989. gada 14. janvārī tika dibināta Latvijas Tautas Frontes Krāslavas nodaļa.

Avots: Bukeviča, Dz. Krāslava. XX gadsimts. // Ezerzeme – Nr.100 (1999, 30. dec.), [1.], 2.lpp.

2014. gada 14. janvāris bija pēdējā diena, kad Latvijā varēja norēķināties ar latiem. Turpmāk valūta - eiro.

Avots:  2014. gada sākumā Latvija kļūs par 18. Eirozonas dalībvalsti // http://www.eiro.lv/lv/medijiem/latvijas-pareja-uz-eiro

2000./2001. mācību gadā Krāslavas ģimnāzijas skolnieki skolotājas Janīnas Gekišas vadībā uzsāka dalību Virtuālās enciklopēdijas "Latvijas ļaudis" papildināšanā, kur tika apkopoti materiāli par izciliem novadniekiem visā Latvijā. Dzīvesstāsti internetā atrodami pēc adreses www.latvijaslaudis.lv

Avots: Gekiša, J. Skolu konkurss Internetā “Mēs Latvijā, Latvija – mūsos” // Ezerzeme – Nr.8 (2002, 29. janv.), [1.] lpp.

2011. gada 19. janvārī pie veikala "Kristīne" notika piparkūku izsole. Gan pieaugušie, gan bērni varēja iegādāties īpašās piparkūkas, kas rotāja veikala vitrīnas Ziemassvētkos un Jaungada svētkos. Visi gribētāji varēja piedalīties izpārdošanā, nobaudīt saldumus un karstu tēju.

Avots: Krāslavas Vēstis – Nr.2 (2011, 28. janv.), [1.] lpp.

Pēc brīvības cīņām 1920. gada janvārī tika izveidota Krāslavas pašpārvalde un par miesta vecāko tika nozīmēts F. Miltovičs, kurš šajā amatā bija jau 1917. un 1918. gadā.

Avots: Gekišs, V. No Krāslavas vēstures // Krāslavas Vēstis – Nr.4 (2008, 22. febr.), 3.lpp.

2014. gada 22. janvārī Krāslavas parkā uz pelēka laukakmens tika atklāta bronzas piemiņas plāksne grāfa Leona Broel-Plātera un citu 1863. gada janvāra sacelšanās varoņu piemiņai.

Avots: Gekiša, J. Nerimstošie vēstures pavērsieni // Ezerzeme – Nr.8 (2014, 28. janv.), [1.], 4.lpp.

Krāslavas ģimnāzijā 1998. gada janvārī svinīgi tika atklāts INTERNET centrs, kas tapis ar Sorosa fonds – Latvija atbalstu. Visu 1998. gadu Sorosa fonds skolai apmaksāja INTERNET pieslēguma lietošanu līdz divām stundām katrā mācību dienā.

Avots: Internetizācija// Ezerzeme – Nr.6 (1998, 23. janv.), 2.lpp.

1949. gada 25. janvārī  uz skolotāja un novadpētnieka Ādolfa Pildegoviča piederošo kolekciju pamata tika atklāts pirmais muzejs Krāslavā.

Par muzeja direktoru iecēla Ā. Pildegoviču. Taču drīz pēc muzeja nodibināšanas vietējā laikrakstā sāka parādīties vairāki kritiski raksti par muzeja neatbilstību padomju varas prasībām. 1952. gada 21. februārī Ādolfs Pildegovičs tika atbrīvots no muzeja direktora amata.

Avots: Tiks atklāta piemiņas plāksne Ādolfam Pildegovičam // http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article//tiks-atklata-pieminas-plaksne-adolfam-pildegovicam.html

1997. gadā divdesmit trīs ārsti no Krāslavas un Dagdas novada izteica vēlēšanos mācīties sešus mēnešus saskaņā ar programmu, kas ļaus tiem, kuri sekmīgi nokārtos eksāmenu, saņemt ģimenes ārsta sertifikātu.

Avots: Mācās mediķi// Ezerzeme – Nr.7 (1997, 28. janv.), [1.] lpp.

2009. gadā Krāslavas novada iedzīvotājiem pirmo reizi bija iespēja īstenot savas iniciatīvas tuvākās apkārtnes labiekārtošanai, piedaloties projektu konkursā "Iedzīvotāji veido savu vidi" un saņemot 1000 EUR savas idejas ieviešanai.

Konkursu pirmo gadu organizē Krāslavas novada dome sadarbībā ar fondu "Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschhappij", kas līdzīgus projektus rīko Nīderlandē un jau vairākus gadus Latvijā.

Avots: Jauna iespēja Krāslavas novada iedzīvotājiem // Krāslavas Vēstis – Nr.2 (2009, 30. janv.), 2.lpp.

2015. gada 28. janvārī Aleksandra Boginiča sporta un balles deju skolas Krāslavā grupa atzīmēja viena gada jubileju.

Avots: Zdanovska, N. Mūsu pirmā jubileja // Ezerzeme – Nr.10 (2015, 6. febr.), 3.lpp.

1729. gada 29. janvārī Krāslavā sākās "Plāteru laiki".

Grāfs Jans Ludvigs Plāters par 2 tūkstošiem dālderu  nopērk no Čapsku dzimtas Krāslavu. Sākās "Plāteru laiki" Krāslavā, kas turpinās līdz 1920. gadam.

Avots: Bukeviča, Dz. Krāslava un grāfi Plāteri // Ezerzeme – Nr.82 (1999, 22. okt.), 5.lpp.

1997. gada 29. janvārī katoļu un pareizticīgo konfesiju vadītāji iesvētīja sabiedrisko organizāciju namu Krāslavā, kas tika izvietots bijušajā Krāslavas pilsētas domes ēkā Brīvības ielā. Krāslavas pensionāru, invalīdu un represēto vadība izteica gandarījumu par piešķirto ēku.

Avots: Bijusī domes ēka pārtop namā // Ezerzeme – Nr.9 (1997, 4. febr.), 5.lpp.

Uz augšu