1971. gada 1. janvārī darbu sāka Krāslavas sausā vājpiena un sviesta rūpnīca.
Kombināts diennaktī pārstrādāja 100 tonnas piena, saražoja 3,5 tonnas
piena pulvera un 5-6 tonnas sviesta. 60% sviesta izmantoja vietējie
iedzīvotāji, 40% sviesta sūtīja eksportam uz Čehiju, Vāciju, Poliju. |
Avots: Lomanovska, A. Krāslavas uzņēmumu vēsture // Krāslavas Vēstis
Nr.7 (2013, 12. apr.), 5.lpp.
|
1983. gada 1. janvārī tika dibināts
Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs. Līdz tam laikam Krāslavā darbojās
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle. |
Avots: Škutāne, E. Krāslavas muzejā var just Plāteru laika auru //
Krāslavas Vēstis Nr.1 (2013, 17. janv.), 5.lpp.
|
1999. gada 1. janvārī plkst. 0.30
Krāslavas pilsētas centrā, 18. novembra laukumā, pirmo reizi bija svētku
salūts jaunam gadam par godu. |
Avots: Būs svētku salūts Krāslavā // Ezerzeme Nr.102 (1998, 29. dec.),
1.lpp.
|
Ar
2009. gada 1. janvāri tika
pārtraukta pilsētas autobusu kustība maršrutos Pareizticīgo kapi - Meža
kapi un Ezerkalns - Augstkalne, kas pastāvēja no 2006. gada maija.
Valsts SIA "Autotransporta direkcija" nepiekrita iekļaut eksperimentālos
pilsētas maršrutus pamatmaršrutu tīklā. |
Avots:
Roga, J. Krāslavas rajona padomē // Ezerzeme Nr.33 (2008, 29. apr.),
[1.] lpp.
un
http://kraslava.lv/nc/zinas/pilns-raksts/article/par-kraslavas-pilsetas-autobusu-kustibas-partrauksanu/?sword_list[0]=lapkovskis&sword_list[1]=un&sword_list[2]=dēls
|
2013. gada 1. janvārī stājās spēkā
likums, kas atļauj reģistrēt laulību ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām
vai ārpus baznīcas. Personām, kuras vēlētos noslēgt laulību ārpus
dzimtsarakstu nodaļas telpām vai ārpus baznīcas, jānodrošina laulības
reģistrācijai piemērotus vai atbilstošus apstākļus. |
Avots: Roga, J. Jautājums atbilde // Ezerzeme Nr.46 (2013, 14. jūn.),
2.lpp.
|
2014. gada 1. janvārī Latvija
oficiāli pievienojās eirozonai, nomainot savu naudas vienību latus -
uz Eiropas Savienības naudas vienību eiro. |
Avots: Roga, J. Drīz maciņos būs eiro // Ezerzeme Nr.88 (2013, 12.
nov.), 3.lpp.
|
2021. gada 1. janvārī pirmo reizi tautas un mājokļu skaitīšana notika,
izmantojot tikai administratīvos datus. Pēc tautas skaitīšanas datiem
vidējais krāslavieša vecums bija 42 gadi. Krāslavā tika saskaitīti
7289 iedzīvotāji. |
Avots: Bartuša, A. Krāslava un krāslavieši caur tautas skaitīšanas
prizmu // Ezerzeme - Nr.19 (2023, 12. maijs), 4., 11. lpp.
|